Mikroplastmasa spēj mainīt cilvēka zarnu mikrofloras sastāvu.
Starptautiskajā konferencē UEG Week 2025 tika prezentēts pirmais pētījums, kas parādīja, ka mikroplastmasa spēj mainīt cilvēka zarnu mikrofloras sastāvu. CBmed pētniecības centra zinātnieki un viņu starptautiskie kolēģi noskaidroja, ka plastmasas daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par pieciem milimetriem, izraisa izmaiņas, kas līdzīgas tām, kas novērojamas depresijas un kolorektālā vēža gadījumā.
Pētījumā tika izmantoti piecu veselīgu brīvprātīgo zarnu mikrobiotas paraugi, kuri tika pakļauti piecu veidu mikroplastmasas iedarbībai: polistirolam, polipropilēnam, zemas blīvuma polietilēnam, polimetilmetakrilātam un polietilēntereftalātam. Pat pie koncentrācijām, kas atbilst parastajam piesārņojuma līmenim, tika novērotas izmaiņas skābuma vidē un baktēriju sastāvā, tostarp Lachnospiraceae, Oscillospiraceae un Enterobacteriaceae — svarīgas grupas, kas atbild par gremošanu un metabolismu.
Pētniecības vadītājs Kristians Pahers-Doichs norādīja, ka mikroplastmasa var ietekmēt baktērijas tieši, mainot ķīmisko vidi vai radot jaunas mikroskopiskas "nišas" to augšanai. Tas, savukārt, izjauc mikrofloras līdzsvaru un var izraisīt iekaisuma vai metabolisma izmaiņas.
Zinātnieki uzsver, ka mikroplastmasa tiek konstatēta visur — ūdenī, pārtikā un pat gaisā, tāpēc šo daļiņu ietekmi uz organismu nevar ignorēt. Vēl ir pāragri izdarīt galīgus secinājumus par veselības riskiem, taču saskarsmes samazināšana ar mikroplastmasu, pēc pētnieku domām, ir saprātīga pasākums zarnu un smadzeņu aizsardzībai.
Atstāt komentāru