Neskatoties uz reliģiskumu, viņš bija mūsdienīgs pusaudzis.
Pusaudža, kurš 2006. gadā mira no leikēmijas, dzīvē bija dziļi ticīgs, viņš palīdzēja nabagiem, aizstāvēja apvainotos un veidoja mājaslapas par reliģiskajiem brīnumiem. Viņa stāsts kļuvis par simbolu jaunajai saiknei starp katoļu baznīcu un jaunatni.
15 gadus vecā Karlo Akutisa stāsts, kurš 2006. gadā mira no leikēmijas, ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajiem stāstiem katoļu pasaulē. Šis jaunais itālietis, kurš dzimis Londonā, dzīvoja parasta pusaudža dzīvi — spēlēja futbolu, interesējās par videospēlēm, mīlēja internetu. Taču viņš arī izrādīja neparastu ticības dziļumu, palīdzēja nabagiem, aizstāvēja tos, kurus apvainoja, un veltīja sevi baznīcas kalpošanai.
Iepriekšējā dienā Vatikāns oficiāli pasludināja Karlo par svēto. Viņš kļuva par pirmo svēto mileniāļu paaudzes, kuru arī dēvē par „katoļu roka zvaigzni”.
Karlo nāca pasaulē Londonā itāļu ģimenē — Andreja un Antonijas Akutisu. Viņa tēvs tajā laikā strādāja vienā no vecākajiem investīciju bankām, bet māte nodarbojās ar angļu valodas apguvi. Vēlāk ģimene atgriezās Milānā, kur zēns arī izauga. No agras bērnības Karlo izrādīja neparastu pievilcību baznīcai. Viņa māte atzīst, ka viņi ar vīru bija drīzāk sekulāri katoļi, bet dēls burtiski pats vilkās pie ticības. Jau septiņu gadu vecumā viņš pieņēma komūniju, bet vēlāk katru dienu apmeklēja misi.
Papildus tam pusaudzis nodarbojās ar labdarību: izdalīja ēdienu patversmēs, palīdzēja bezpajumtniekiem un atbalstīja bērnus-imitatorus, kurus bieži ķircināja vai pazemoja vienaudži. Skolā viņš vienmēr stājās vāju aizsardzībā, kategoriski atteicās no alkohola un narkotikām un deva piemēru godīguma un laipnības.
Neskatoties uz reliģiskumu, Karlo bija mūsdienīgs pusaudzis. Viņš mīlēja futbolu, sazināšanos ar draugiem un datorspēles. Tomēr internets viņam kļuva nevis par izklaidi, bet par ticības instrumentu. Pusaudzis izveidoja mājaslapu, kas veltīta euharistiskajiem brīnumiem, un sāka tos dokumentēt plašai auditorijai. Viņa projekts tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem piemēriem tam, kā digitālās tehnoloģijas sāka kalpot baznīcai.
Tieši tāpēc šodien Karlo Akutisu sauc par „kibertelpas svēto” un „interneta aizbildni”. Pusaudža vecumā Karlo diagnosticēja leikēmiju.
Bolezība strauji progresēja, taču jaunietis līdz galam saglabāja garīgo spēku un pārsteidzošu prāta skaidrību. Kad ārsts kādu reizi jautāja viņam par pašsajūtu, Karlo atbildēja: «Uz pasaules ir cilvēki, kuri cieš ievērojami vairāk nekā es». Šie vārdi kļuva par viņa iekšējās nobrieduma simbolu. 2006. gadā, būdams tikai 15 gadus vecs, Karlo aizgāja no dzīves.
Pēc pusaudža nāves sākās notikumi, kurus ticīgie uzskata par brīnumiem. Viens no slavenākajiem bija gadījums Brazīlijā. Smagi slims zēns pieskārās relikvijām ar Karlo svētajām atliekām, lūdza un drīz vien atveseļojās. Ārsti nespēja izskaidrot šo faktu no medicīniskā viedokļa. Tieši šis brīnums kļuva par izšķirošo faktoru Karlo Akutisa svētuma atzīšanā.
Atstāt komentāru