Tiesa piesprieda Mihailam Pičuginam — viņš 67 dienas dreifoja Ohotas jūrā ar brāļa un brālēna līķiem 0 57

2024. gada oktobrī milzīgs cilvēku skaits visā pasaulē vēroja Mihaila Pičugina glābšanu — viņš brīnumainā kārtā izdzīvoja pēc divu mēnešu dreifa Ohotas jūrā. Blakus vīrietim laivā atrada divus līķus — viņa brāli un brālēnu. Pusotra gada pēc traģēdijas tiesa Ulan-Ude piesprieda Mihailam sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Kopā ar brāli un 15 gadus veco brālēnu Mihails devās ceļojumā ar piepūšamo katamarānu: 2024. gada augusta sākumā viņi izbrauca no Sahalinā ziemeļu daļas, plānoja veikt 80 kilometru posmu, apmeklēt Šantaru salas, zvejot, parādīt pusaudzim grenlandes vaļus un atgriezties tajā pašā vietā, no kuras sāka savu tālo austrumu braucienu. Taču brauciens beidzās traģēdijā.

Neskatoties uz to, ka vīrieši pienācīgi sagatavojās ceļojumam, ceļā viss izvērtās citādi. Sakarā ar dzesēšanas sistēmas bojājumu laivas dzinējs apstājās. Mēģinājums pāriet uz airiem neizdevās — viens no airiem salūza, un laivu aizpūtīja atklātā jūrā.

Proviantam (koncentrāti un ātri pagatavojamās nūdeles) pietika tikai pāris nedēļām. Lai nemirtu no slāpēm, viņi vāca lietusūdeni. Naktīs Ohotas jūrā temperatūra nokritās līdz kritiskām robežām. Ceļotāji izmantoja kamieļa vilnas guļammaisus, kuri no mitruma un sālsūdens samirka.

Septembra sākumā vispirms nomira pusaudzis. Pēc 10 dienām nomira viņa brālis, kurš, pēc Mihaila sacītā, zaudēja saprātu no sēru smaguma, atteicās no ēdiena un mēģināja izkāpt no laivas. Mihails mēģināja sasildīt brāli ar savu ķermeni, taču tas nepalīdzēja. Atlikušo laiku vīrietis dreifoja viens, blakus mirušo radinieku ķermeņiem. Viņš tos bija piesējis pie laivas, lai viļņu dēļ tie neaizplūstu pār bortu.

Mihailu 14. oktobrī atrada zvejnieki kuģa «Ангел» ap Kamčatkas krastiem — gandrīz 1 000 kilometru attālumā no vietas, kur apstājās dzinējs. Sākumā jūrnieki laivu sajauca ar atkritumu kaudzi vai bojām, bet, ieraudzījuši cilvēku, nolaida laivu. Dreifa laikā Mihails zaudēja 50 kilogramus (pirms došanās uz Šantaru salām viņš svēra aptuveni 100 kilogramus), bija ārkārtīgi izsīkis un cieta no halucinācijām.

Kamēr vīrietis atveseļojās slimnīcā, izmeklētāji noskaidroja, ka traģēdiju izraisīja virknes pārkāpumu. Pirmkārt, Mihails iesniedza viltotus dokumentus par laivu ar nepatiesiem datiem par dzinēju. Otrkārt, viņš slikti sagatavoja tehniku: neiztīrīja dzesēšanas sistēmu no sāls, kā rezultātā dzinējs apstājās. Treškārt, viņš devās pārāk tālu no krasta — 19 kilometru attālumā, lai gan pēc noteikumiem ar šāda veida laivu nevarēja attālināties vairāk par trim kilometriem.

Pusotra gada pēc tam tiesa Ulan-Ude piesprieda Mihailam Pičuginam sodu. Viņu atzina par vainīgu ūdens transporta ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanā. Kā ziņots, viņam piesprieda trīs gadu piespiedu darbus. Turklāt no viņa algas tiks atskaitīti 10% valsts labā.

Apsūdzētais daļēji atzina savu vainu. Viņa māte, kura šajā ceļojumā zaudēja otru dēlu un mazbērnu, lūdza tiesu necietināt viņu bargi, jo Mihails palika viņas vienīgais apgādnieks.