Tiesa noraida personas datu aizsardzības speciālista prasību pret medijiem 0 56

Satversmes tiesa 2018. gadā pēc personu datu aizsardzības jomā praktizējošā jurista prasības ierosināja lietu par Ceļu satiksmes likuma normu, kas paredzēja, ka informācija par transportlīdzekļu vadītāja uzkrātajiem soda punktiem ir publiski pieejama. Aprakstot šo lietu, mediji izmantoja Satversmes tiesas sniegto informāciju un oficiālo publikāciju "Latvijas Vēstnesī".

Satversmes tiesa 2021. gadā atzina, ka vispārpieejamas informācijas statusa noteikšana ziņām par personas uzkrātajiem soda punktiem ceļu satiksmē neatbilst Satversmei.

Vēl pēc vairākiem gadiem - 2023. gada vasarā - šis vīrietis Rīgas pilsētas tiesā cēla prasību pret medijiem un aģentūru LETA, norādot, ka medijos publicēti viņa personas dati - vārds, uzvārds, pārkāpumu uzskaites punktu skaits, šo punktu reģistrācijas datums valsts reģistrā un fakts par viņa vēršanos Satversmes tiesā.

Prasītājs apgalvoja, ka ar šādu rīcību mediji ir aizskāruši viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un radījuši morālo kaitējumu, tāpēc no katras atbildētāja prasīja 1400 eiro kompensāciju par morālo kaitējumu.

Neviens no medijiem prasību neatzina.

"Latvijas Vēstnesis" skaidroja, ka personas dati apstrādāti likumīgi žurnālistikas nolūkā, ievērojot datu aizsardzības prasības, publicējot tikai minimālu un sabiedrības interesēm atbilstošu informāciju, turklāt vēlāk prasītāja identitāte bija anonimizēta, tādēļ viņa tiesības neesot aizskartas.

Pārējie mediji norādīja, ka tie tikai pārpublicēja Satversmes tiesas preses relīzē jau publiski pieejamo informāciju par tiesas procesu un rīkojās vārda brīvības ietvaros, turklāt prasītājs nav pierādījis morālā kaitējuma esamību.

Prasības pieteikumā vīrietis apgalvoja, ka mediji nav ievērojuši Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas, pārpublicējot Satversmes tiesas sniegto informāciju par tiesā ierosināto lietu.

Rīgas apgabaltiesa piekrita, ka leģitīmā mērķa sasniegšanai, kuru mediji pildīja sabiedrības interesēs, nebija nepieciešams publicēt prasītāja personas datus par pārkāpumu soda punktu skaitu, jo no publikāciju satura jau bija saprotams, par kādu jautājumu Satversmes tiesā ir iesniegta konstitucionālā sūdzība.

Tomēr prasību par morālā kaitējuma piedziņu tiesa noraidīja, atzīstot, ka prasītājs nav pierādījis, ka viņam šādas kaitējums ir nodarīts. Tiesa paskaidroja, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpums bez pierādījumiem par radītajām negatīvajām sekām - ciešanām, sāpēm, pārdzīvojumiem, reputācijai radītajam kaitējumam vai citādu nemateriālu zaudējumu - automātiski nepiešķir tiesības saņemt materiālu kompensāciju, proti, prasītājam jāpierāda arī tas, ka šāda pārkāpuma dēļ viņam patiešām ir nodarīts kaitējums.

Arī Augstākā tiesas Senāts lēmumā par prasītāja kasācijas sūdzības noraidīšanu uzver, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanai nepietiek ar konstatētu datu aizsardzības pārkāpumu bez pierādīta kaitējuma un cēloņsakarības. Kaitējuma rašanās saistībā ar personas datu nelikumīgu apstrādi ir tikai iespējamas, nevis automātiskas šādas apstrādes sekas, un Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpuma rezultātā ne vienmēr rodas kaitējums, norāda tiesa.

Medijus šajā lietā pārstāvošā advokātu biroja "Cobalt" advokāte Gabriela Šantare komentē, ka šis lēmums ir nozīmīgs signāls visai mediju nozarei, jo apstiprina, ka pat situācijās, kur tiesas ieskatā datu apstrāde varēja tikt veikta rūpīgāk, kompensācijas prasību nevar būt pamatota bez pienācīgas pierādījumu bāzes par kaitējuma patiesu iestāšanos.