Veikalos Latvijā sākuši vairāk zagt 0 73

Aksioma — kad ekonomika sāk atkāpties, veikalos zādzību gadījumi pieaug, un pārkāpēju raksturs mainās: tie vairs nav profesionāli noziedznieki, bet gadījuma cilvēki (studenti, pensionāri, maznodrošinātie), kuri zog no bada un bezcerības.

Tomēr pastāv vēl viena zagļu grupa — pusaudži, kas meklē riskantas izklaides. Un viņu izdarīto zādzību skaita pieaugums liecina par citu krīzi: audzināšanas un izglītības.

Kurzeme reģionālā televīzija sagatavojusi veselu sižetu par šo tēmu. «Ir grupējumi, ir jaunieši, kuri sākuši aktīvi zagt enerģijas dzērienus. Ja bērni staigā grupās — acīmredzot viņus interesē azarts, vispirms pamēģināt, vai kāds viņus novēro», — sacīja kameras priekšā veikala Elvi Latvija Liepājā direktore Agnija Romanova.

Iepriekš iecienīts laiks veikalu zagļiem ir dienas otrā puse. Loģiski: jo tuvāk vakaram, jo vairāk noguruši un neuzmanīgāki ir tirdzniecības vietu apsargi un kasieres. Arī zagļi visaktīvāk darbojas priekšsvētku periodā, kad var izmantot veikalā radušos drūzmu.

Tradicionālas zādzību preces ir šokolādes konfektes, alkohols, kafija un kosmētika. Pirmkārt, tās ir dārgas preces, otrkārt, tās vieglāk paslēpt uz ķermeņa vai somā.

Taču šodien arī daudz zādzību tiek izdarītas, apmānījot pašapkalpošanās kasu aparātus. Tas notiek šādi: pircēji apzināti norāda uz ekrāna nepareizu, lētāku preci. Starp citu, šis triks nācis pie mums no Lielbritānijas, kur tas jau iegūst postošu raksturu. Seši miljoni britu zog šādi veikalos (dati par 2024. gadu, norādīti Dailymail), turklāt puse vispār to neuzskata par noziegumu.

Plaša mēroga anonīma aptauja parādīja, ka katrs astotais pircējs pašapkalpošanās kasu ekrānā izvēlas lētāku preci nekā to, ko faktiski pērk. To sauc par «banānu triku», jo visbiežāk pircēji savu preci norāda par lētāko augli vai dārzeni, tādējādi samaksājot tikai daļu cenas.

Arī 47 % britu uzskata, ka veikalā var nozagt preci, kuras vērtība ir 1 britu mārciņa, un tas vispār nebūs zagšanas akts, bet 26 % ir pārliecināti, ka var nozagt arī par 10 mārciņām — un to arī neuzskata par zādzību. Tas ir, sabiedrība sašķobās (Lielbritānijas veikalos notiek aptuveni 50 zādzības stundā), un ir ļoti skumji, ka tās tendences ir nonākušas arī pie mums.

Atgriežoties pie Latvijas: mūsu uzņēmēji nevēlas izpaust nozagto preču apjomu un zaudējumu apmēru, tādēļ tos nav viegli aprēķināt. Taču VP norāda, ka šogad tirdzniecības vietu zādzību skaits ir būtiski palielinājies. Ja pagājušajā gadā visā gadā tika atklātas vairāk nekā 19 000 zādzību, tad šogad 11 mēnešos — 20 500. Un tas vēl bez decembra datiem, teikts reģionālās televīzijas sižetā.