Tiesu medicīnas eksperti aicina būtiski palielināt atalgojumu 0 61

Sēdē notika diskusija par VTMEC atklāto vēstuli par nozares ilgtspējas riskiem un nepieciešamajiem risinājumiem.

Ganuļevičs norādīja, ka VTMEC patlaban saskaras ar kritisku personāla trūkumu, kas saistīts gan ar nepietiekamu atalgojumu, gan profesijas nepietiekamu pievilcību jauno ārstu vidū, kā arī darbinieku vecumu.

Pēc Ganuļeviča teiktā, pēdējo trīs gadu laikā darbu centrā pametuši vairāki sertificēti speciālisti, savukārt būtiska daļa esošo ekspertu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā.

Ganuļevičs uzsvēra, ka no 2018. līdz 2024. gadam VTMEC darbu sākuši astoņi jauni ārsti, taču tikai daļa no viņiem turpina darbu vai rezidentūru, un pērn neviens jauns rezidents darbu centrā nav sācis.

Ganuļevičs ierosināja līdz 2027. gadam pakāpeniski paaugstināt atalgojumu, norādot, ka pretējā gadījumā valstī var tikt apdraudēta tiesu medicīnas ekspertu pieejamība. Viņš arī pauda viedokli, ka VTMEC vajadzētu nodrošināt lielāku institucionālo autonomiju, saglabājot pakļautību kādai no ministrijām.

Iepriekš tika lemts VTMEC pievienot Valsts tiesu ekspertīžu birojam (VTEB), bet kā norādīja Ganuļevičs, tās ir divas dažādas iestādes ar atšķirīgām funkcijām.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) atzina, ka VTMEC un VTEB apvienošanas reforma ir sarežģīta un tās īstenošana pagarināta līdz 2029. gadam, uzsverot, ka iestāžu strukturālas izmaiņas vien neatrisinās atalgojuma un cilvēkresursu problēmas.

Sēdē tika apspriesti arī blakusapstākļi, tostarp tiesu psihiatrijas ekspertu noslodze, kā arī ģimenes ārstu iesaiste nāves apliecību izsniegšanā, kas nereti notiek situācijās ar neskaidriem nāves apstākļiem.

Apakškomisijā nolemts VTMEC atklāto vēstuli nosūtīt Tieslietu, Veselības un Iekšlietu ministrijām turpmākai izvērtēšanai.

Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija laika gaitā bija vērsusies pie valdības ar vairākām vēstulēm, kurās lūgts pārvērtēt reformas lietderīgumu.

Vienā no vēstulēm norādīts, ka ekspertīzes kriminālprocesā, kuru ilgumu, ekspertu pieejamību un līdz ar to arī iespējas nodrošināt valsts drošību un tiesiskumu ietekmē iecerētā tiesu ekspertīžu institūta reforma.

Komisija skaidroja, ka ekspertīzes ir viens no iemesliem, kāpēc ieilgst izmeklēšana un patlaban identificēts, ka ekspertu jau tagad nav un ekspertīzes prasa ilgu laiku, apdraudot izmeklēšanas kvalitāti. Arī ģenerālprokurors pauda uzskatu, ka ekspertīžu iestāžu apvienošanas risinājums ir ļoti neveiksmīgs.

Vēstulē pausts, ka komisijas rīcībā ir ziņas, ka tiesiskās nenoteiktības dēļ tiek zaudēti eksperti un nākotnē atsevišķās jomās ekspertīzes Latvijā var nebūt pieejamas.

Komisija atzinīgi novērtēja valdības ieceri pagarināt reformas īstenošanas termiņu, taču atkārtoti lūdza pārvērtēt reformas lietderīgumu pēc būtības un atbilstoši noziedzības tendencēm.

Ministru kabineta(MK) atbildē skaidrots, ka uz tiesu ekspertiem attiecināti atšķirīgi nodarbinātības nosacījumi, kas var radīt iestāžu savstarpējo konkurenci par tiesu ekspertiem, apgrūtinot tiesu ekspertīžu funkcijas efektīvu īstenošanu valstī kopumā.

Tāpat MK skaidroja, ka TM kā atbildīgā ministrija par tiesu ekspertu reformas virzību pastāvīgi uzrauga ar reformas ieviešanu saistītos riskus un, pēdējo gadu laikā nav vērojams būtisks tiesu ekspertu skaita samazinājums.

Jau ziņots, ka valdība līdz 2029. gada 31. maijam pagarināja tiesu ekspertīžu iestāžu reformu, tādējādi tā ieilgs par teju trīs gadiem. Iepriekš bija plānots, ka reforma noslēgsies šā gada 30. jūnijā.

Kā izriet no TM sagatavotā rīkojuma projekta par grozījumiem tiesu ekspertīžu iestāžu reformā, termiņa pagarināšana nepieciešama, lai pārvietotu laboratorijas tehniku uz VTEB telpām, iekārtotu ekspertu darba vietas un izlīdzinātu atlīdzību starp esošajiem un jaunajiem tiesu ekspertiem.

Pagarinājums saistīts arī ar to, ka birojā nodarbinātie tiesu eksperti saglabās dienesta tiesiskās attiecības un tiesības uz izdienas pensiju, pārejot uz darbinieka amatu saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas noteikumiem.

Patlaban papildu finansējums no 1. jūlija būs nepieciešams 1 245 336 eiro apmērā, 2027. gadam 3 099 664 eiro apmērā un no 2028. gada un turpmāk - 2 789 034 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2024. gadā tika atbalstīts TM konceptuālais ziņojums par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu, kurā apkopoti reformas laikā konstatētie problēmjautājumi un risinājumi pārejas perioda nodrošināšanai.

Lēmumā noteikts, ka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā un Reģionu birojā strādājošie tiesu eksperti, kuri tiek pakļauti reformai, saglabās tiesības uz izdienas pensiju un līdzšinējo sociālo garantiju apjomu.