Šogad apkopotā statistika par satiksmes negadījumos bojāgājušiem ir skarba, un nepieciešamības gadījumā būs jāsāk domāt par bargāku sodu ieviešanu, ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja tās vadītājs, satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Šogad avārijās, tostarp vakar notikušajā traģēdijā, kad Rīgā automašīna sabrauca gājēju, dzīvību zaudējuši 108 cilvēki, kas nozīmē, ka jau patlaban tiek pārsniegti visi pagājušā gada rādītāji, atklājot sēdi, norādīja Švinka.
"Šie dati ir skarbi un nepielūdzami, un man liekas, ka tā ir visa mūsu atbildība - augstākās politiskās vadības, visu institūciju, pilsētu vadības un arī sabiedrības, kādā veidā varam rīkoties, lai mazinātu šī traģēdijas un stiprinātu satiksmes drošību," uzsvēra Švinka.
Švinka kā ministrs uzskata, ka risinājumos ir jāskatās maksimāli plaši. Patlaban tiek turpināts darbs pie infrastruktūras uzlabošanas un tā dēvēto "melno punktu" mazināšanas. Tāpat turpinās darbs pie digitalizācijas un vidējā ātruma kontroles radaru ieviešanas.
Vienlaikus ir virzīti dažādi grozījumi normatīvajos aktos, jo visiem satiksmes dalībniekiem ir jājūtas drošībā. Tāpat turpinās sabiedrības informēšanas kampaņas.
Lai arī ministrs iepriekš ir saņēmis jautājumus par sodu efektivitāti, Švinka neesot liels atbalstītājs tam, ka sodi būs vienīgais risinājums, kas izšķirs satiksmes drošību. "Par sodiem, nu teikšu tā, ja mēs nespējam ar citiem elementiem tikt galā, tad es virzīšu palielinātus sodus. Lai būtu efektīvi, kosekvence un izpratne, ka tas nav normāli un tolerējams vienu reizi, otru reizi pārkāpt noteikumus. Sabiedrībai jābūt atbildīgai, kas kopumā notiek," norādīja ministrs.
Nepieciešamības gadījumā virzot priekšlikumus par bargākiem sodiem, ministram būšot svarīgi dzirdēt ekspertu, institūciju un nevalstisko organizāciju viedokli.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska padomē prezentētā informācija par satiksmes drošību šogad desmit mēnešos liecina, ka šogad negadījumos smagus ievainojumus guvuši 259 cilvēki, bet pērn - 279. Viegli ievainojumi šogad desmit mēnešos ir bijuši 3094 cilvēkiem, bet pērn identiskā laika posmā - 2974.
Traģiskākie mēneši bijuši janvāris un augusts, kad dzīvību zaudēja attiecīgi 15 cilvēki un 19 cilvēki. Oktobrī gājuši bojā 11 satiksmes dalībnieki. Vismazāk gājuši bojā jūnijā, kas ir netipiski, salīdzinot ar citiem gadiem, jo jūnijs ir svētku laiks ar garām brīvdienām, informēja Jančevskis.
Informācija par avārijās bojāgājušo statusu liecina, ka visvairāk dzīvību zaudējuši vieglo transportlīdzekļu vadītāji un gājēji, proti, 34 un 29. Pieaugums vērojams tieši gājējiem. Tāpat šogad traģiski dzīvību zaudējuši divi traktoristi.
Informācija par traģisko negadījumu veidu liecina, ja joprojām dominē transportlīdzekļu sadursmes un uzbraukšana gājējiem.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits ceļu satiksmē, izņemot fotoradaru konstatētos pārkāpumus, liecina, ka desmit mēnešos reģistrēti 79 205 pārkāpumi, bet pērn desmit mēnešos - 76 208. Lielākā daļa no šiem pārkāpumiem ir par ātruma neievērošanu. Būtisks pieaugums ir par tālruņa lietošanu pie stūres, un pēc Jančevska vārdiem "kritiski pieaudzis" ir par drošības jostu nelietošanu - par aptuveni 900 gadījumiem vairāk nekā pērn.
Fotoradari, tostarp vidējā ātruma braukšanas mērīšanas sistēmas un netrafaretā policijas automašīna ar 360 grādu kameru, kopumā šogad konstatējuši 279 669 ātruma pārkāpumus.
Pieķerto dzērājšoferu skaits jau kārtējo gadu samazinoties, proti, šogad dzērājšoferi aizturēti 2914 gadījumos, bet pērn - 3420. Vienlaikus šogad pieaugusi vadītāju atteikšanās no reibuma pārbaudes.
522 negadījumos šogad kāds no transportlīdzekļu vadītājiem bijis reibumā. Pērn tādu bija 615.
Atstāt komentāru