Krievu nams Berlīnē nav iespējams slēgt pat ar tiesas palīdzību

Kriminālziņas
BB.LV
Publicēšanas datums: 10.11.2025 10:19
Украинские пикетчики протестуют.

Divas trešdaļas apmeklētāju īpašumā Maskavā ir vācieši.

Neskatoties uz sankcijām, aktīvistu protestiem un politiķu aicinājumiem, Krievu kultūras centrs Berlīnē turpina darboties kā nekas nebūtu noticis. Tiesas lēmums Minhenē par Krievu nama prasību pret Bundesbanku palīdz saprast, kāpēc.

Krievu nama direktors Pāvels Izvolskis rakstiskā komentārā DW sauc šīs sadursmes par "verbālām uzmākšanās" un "kliedzošiem ksenofobijas izpausmēm". Daži Bundestāga deputāti no CDU/CSU bloka un "zaļo" partijas atbalsta aktīvistus un jau ceturto gadu pēc kārtas pieprasa slēgt Krievu namu, pie kura ieejas dežurē policisti. Bet tas ir atvērts un darbojas kā nekas nebūtu noticis. Kāpēc?

Krievu nams pret Bundesbanku

Vēl 2022. gada vasarā Eiropas Savienība iekļāva sankciju sarakstā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas pakļautībā esošo aģentūru Rossotrudničestvo, kas nodarbojas ar krievu valodas un kultūras popularizēšanu ārzemēs. Sankciju ietvaros Bundesbanka bloķēja Krievu nama kontus - veikt bankas pārskaitījumus kopš tā laika Krievu kultūras centrs var tikai saskaņojot ar banku. Katram plānotajam darījumam nepieciešams sniegt pamatojumu.

  1. gadā Krievu nams vērsās administratīvajā tiesā Minhenē ar prasību pret Bundesbanku, paziņoja DW tā direktors Pāvels Izvolskis. Prasītājs pieprasīja atbloķēt līdzekļus savos bankas kontos, jo citādi viņš nevarēja samaksāt par elektrību. "Mēs apstrīdējām ne tikai Bundesbankas tiesību piemērošanas praksi, bet arī pašu sankciju piemērošanu Krievu namam," komentē Izvolskis.

Jūnija beigās tiesa noraidīja prasību. Tiesas sēdes materiāli nonāca žurnālistu rīcībā tikai novembra sākumā. Bundesbankas štābs atrodas Frankfurtes pie Mainas, bet prasība tika iesniegta Minhenes tiesā, jo Minhenē atrodas Bundesbankas nodaļa, kas kontrolē finanšu darījumus.

Tiesa Minhenē neticēja

Tiesā Krievu nama direktors centās pierādīt, ka ēka Berlīnē un viņa vadītais centrs nav saistīti ar Rossotrudničestvo, ir pilnīgi patstāvīga juridiska persona un tāpēc nevar būt sankciju objekts.

Tiesa šos argumentus neņēma vērā, nostājoties ES un Vācijas varas iestāžu pusē. Tiesasprāt, pierādījumu par tiešu Krievu nama un Rossotrudničestvo saikni ir vairāk nekā pietiekami - līdz pat sīkumiem, piemēram, zīmogam, uz kura vienlaikus norādītas abas organizācijas, un pilnvarai, kas izsniegta direktora vārdā, kurā viņš norādīts kā Rossotrudničestvo pārstāvis Vācijā. Tāpēc tiesa nolēma, ka rīkoties ar saviem līdzekļiem bankas kontos Krievu nams var turpināt tikai saskaņojot ar banku - un norādot darījuma mērķi un tā summu.

Tomēr, kā teikts tiesas materiālos, organizācijas vai juridiskās personas iekļaušana sankciju sarakstā nemaz nav vienlīdzīga vēlmei to slēgt vai iznīcināt pilnībā. Tas ir, sankcijas pieļauj minimālas darbības, lai uzturētu dzīvotspēju - piemēram, grāmatvedības darbu, nodokļu maksāšanu un komunālo maksājumu veikšanu. Tātad Krievu nama slēgšana nav pašmērķis.

Bundesbanka pat analizēja elektrības rēķinus, kas izrakstīti Krievu namam no elektroenerģijas piegādātāja. Tā nosaukums tiesas materiālos ir izdzēsts. Kā izrādījās, laika posmā no 2023. gada februāra līdz aprīlim Krievu nams patērēja vairāk elektroenerģijas nekā līdzīgā laika posmā 2022. gadā, no kā tiesa secināja, ka pēc ES sankciju ieviešanas pret Rossotrudničestvo aktivitāte Krievu namā nav samazinājusies, bet ir pieaugusi.

Lai saprastu, vai elektrība tiek patērēta Krievu nama dzīvotspējas uzturēšanai vai papildus pasākumu rīkošanai, Bundesbanka lūdza tā vadībai sniegt aktivitāšu sarakstu, kuru nodrošināšanai tika izmantota elektrība. Tomēr Krievu nama pārstāvji šādu pārskatu sniegt nespēja, pamatojot to ar to, ka visa elektrības patēriņš notiek caur vienu skaitītāju.

Tiesa nolēma, ka "tikai viena elektrības skaitītāja esamība nenozīmē, ka prasītājs nevar noteikt patērētās elektrības apjomus atkarībā no telpām, to platības, lustru skaita un elektriskajiem aparātiem".

Tiesa nostājās ES un Bundesbankas pusē

Tiesasprāt, Bundesbanka neprasīja no Krievu nama neko neiespējamu. Un tāpēc nostājās bankas pusē, noraidot prasītāja pieprasījumu par līdzekļu atbloķēšanu.

Pāvela Izvolska teiktā, Krievu nama advokāti izpēta tiesas materiālus, pēc tam noteiks tālākos soļus. Viņa teiktā, divas trešdaļas apmeklētāju ir vācieši. Un galvenā programmas daļa ir vērsta uz viņiem.

Administratīvā tiesa Minhenē vēl nav stājusies spēkā. Tiesas preses dienestā DW paziņoja, ka saskaņā ar likumu pusēm ir mēnesis no brīža, kad saņemts rakstisks spriedums, lai to pārsūdzētu. Un, ņemot vērā, ka dokuments tika nosūtīts procesa pusēm tikai novembra sākumā, gaidīt informāciju par to, vai kāda no pusēm iesniegs apelāciju, varēs ne agrāk kā decembra vidū.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL