Saskaņā ar speciālistu datiem, visā kosmiskā atkrituma krišanas vēsturē tikai viens cilvēks ir guvis traumas.
Degošs kosmiskā atkrituma fragments nokrita netālu no ieguves vietas Pilbaras reģionā Ziemeļrietumu Austrālijā.
„Visticamāk, tas ir augsta spiediena trauks, kas izgatavots no oglekļa šķiedras ar kompozītu apvalku, vai raķešu tvertne, kas ir aerokosmiskās tehnikas komponents,” paziņoja vietējās policijas pārstāvis.
Objekts ir nodots aizsardzībā un nerada draudus sabiedrībai, piebilda policijas pārstāvji. Priekšmets turpina tikt pētīts, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tā raksturojums sakrīt ar zināmiem kosmiskā atkrituma paraugiem.
Austrālijas Kosmiskā aģentūra plāno veikt tehnisko ekspertīzi, lai noteiktu atradnes precīzu izcelsmi. Aģentūrā atzīmēja, ka raķešu un satelītu fragmentu krišanas gadījumi nav retums. Pirms diviem gadiem Rietumu Austrālijā tika fiksēts līdzīgs gadījums — tad Indijas raķetes degvielas tvertne nokrita apvidū pie Grīnhedas.
Saskaņā ar speciālistu datiem, visā kosmiskā atkrituma krišanas vēsturē tikai viens cilvēks ir guvis traumas, un tad fragments bija izmērā kā dzēriena bundža.
- gada sākumā uz ciematu Kenijā nokrita kosmiskais atkritums, kura svars bija 498 kg. Eksperti pieļāva, ka neparastais objekts ir raķetes nesēja dalīšanas elements. Kenijas Kosmiskās aģentūras pārstāvji skaidroja, ka parasti šādi objekti sadeg, ieejot atmosfērā, vai nokrīt okeānā. Tomēr šoreiz gredzens ne tikai nesabruka, bet arī nosēdās uz sauszemes, kas ļoti satrauca vietējos iedzīvotājus.
Viens no notikuma aculieciniekiem, vārdā Džozefs Mutua, pastāstīja, ka dzirdēja skaļu troksni un redzēja objektu, kas krītot spīdēja sarkanā gaismā. Pēc nosēšanās gredzens atdzisa un kļuva pelēks. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka, ja gredzens būtu nokritis uz dzīvojamo māju, incidents varētu beigties ar katastrofu.
Kosmiskā atkrituma problēma kļūst arvien akūtāka. Agrāk Eiropas Kosmiskā aģentūra (EKA) aprēķināja, ka zemas Zemes orbītā atrodas vairāk nekā 14 tūkstoši tonnu dažādu objektu, no kuriem lielākā daļa ir kosmiskais atkritums. Līdzīgi incidenti jau ir notikuši ASV un Kanādā — tur raķešu fragmenti bojāja ēkas un nokrita uz fermām. Starptautiskie eksperti aicina uz stingrākām darbībām kosmiskā atkrituma samazināšanai. Viņi piedāvā izstrādāt raķetes ar ierobežotu kalpošanas laiku un drošu nolaišanos no orbītas.
Cik daudz kosmiskā atkrituma ir orbītā
Šodien kosmiskā atkrituma ir tik daudz, ka zinātnieki baidās no tā sauktā Kesslera sindroma. Tas ir scenārijs, kurā viens sadursme izraisa ķēdes reakciju, rezultātā radot arvien vairāk atkritumu. Pati nelabvēlīgākā scenārijā galu galā Zemes orbīta var kļūt nepiemērota satelītiem.
Uz Zemes orbītas (līdz 2000 km), kur darbojas sakaru satelīti un atrodas kosmiskās stacijas, kosmiskais atkritums dabiski iznīcinās — tam nepieciešami gadu desmiti. Tomēr augstākās orbītās fragmenti var palikt gadsimtiem.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka šobrīd kosmosā atrodas gandrīz 128 miljoni kosmiskā atkrituma gabalu, kuru izmērs pārsniedz 1 mm, un 34 tūkstoši daļiņu, kuru izmērs pārsniedz 10 cm. Viss, kas ir mazāks par 1 mm, ir ārkārtīgi grūti saskaitīt, daži zinātnieki runā par triljoniem šādu daļiņu. Aptuveni 3000 satelītu ir izslēgti dēļ atkritumiem un paši ir kļuvuši par kosmisko atkritumu.
Atstāt komentāru