Mums priekšā viena no civilizācijas lielākajām mīklām: ja spirta dzērienos aktīvā viela ir vienāda, kāpēc tie izraisa tik atšķirīgu efektu?
Ikviens pieredzējis dzērājs to apstiprinās: apreibināšanās ir smalka lieta. Un, kaut arī tas var šķist dīvaini, tā ļoti atkarīga no tā, ko tieši esat lietojis un cik esat paēdis.
Protams, pastāv organisma individuālās īpatnības. Taču lielākajai daļai rezultāti sakrīt: alus atslābina, degvīns „nogāž no kājām”, bet konjaks noņem spriedzi un it kā piešķir sajūtām skaidrību. Īru viskijs rosina varoņdarbus, skotu — liek būt pārdomīgākam. Šampanietis bieži izraisa rotaļīgu noskaņu sievietēm, bet stiprais alus — kāpēc gan — gandrīz nekad. Noslēpums! To mēs atklāsim nedaudz zemāk.
Saikne starp dzērienu un emocijām
Vispār, britu zinātnieki pētīja, kādus efektus rada dažādi dzērieni vēl 2017. gadā.
29 836 respondentu aizpildīja anketas un atzīmēja savus novērojumus. Turklāt varēja atzīmēt vairākus reakciju veidus vienlaikus. Lūk, kādi rezultāti sanāca.
Stiprākie dzērieni dod pārliecības sajūtu (59,08 % aptaujāto), enerģijas pieplūdumu (58,36 %) un sajūtu, ka esi seksuāls (42,42 %). Tāpat daudziem (47,82 %) stiprais alkohols asociējas ar nepatīkamām sajūtām (t.i., ar saindēšanos).
Sarkanvīns bieži izraisa noguruma sajūtu (60,08 %), bet arī atslābina (52,8 %), un piešķir pārliecību (27,88 %) un sajūtu par seksualitāti (25,2 %).
Baltais vīns sniedz atslābināšanos (32,67 %), pārliecību (28,27 %) un seksualitātes sajūtu (23,73 %).
Alus dod atslābinātību (49,87 %), pārliecību (44,54 %), bet arī nogurumu (38,92 %). No otras puses, enerģijas pieplūdumu no alus izjuta 24,76 % aptaujāto, bet paaugstinātu seksualitātes sajūtu — tikai 18,86 %.
Atsevišķi izceļama emocija ir agresija. To ar stiprajiem dzērieniem saistīja 29,83 % aptaujāto, ar sarkanvīnu — 2,57 %, ar baltvīnu — 2,74 %, ar alu — 6,73 %.
Alkohola atkarībai raksturīga plašāka emociju amplitūda
Pētījums arī parādīja, ka cilvēki ar alkohola atkarību no alkohola izjūt spilgtākas emocijas — gan pozitīvās, gan negatīvās.
No kā atkarīgs apreibināšanās raksturs
Apreibināšanās mehānisms ir labi izpētīts: etilspirts (etanols) palēnina neironu savienojumu darbību un izraisa eiforisku efektu. Tas nozīmē, ka mēs kļūstam lēnāk domājoši un pacilātāki. Un no kurienes tieši iegūts spirts — šķietami tam nav nozīmes.
Kādā tad ir viltība? Sākumā var izcelt divus faktorus, kas ietekmē apreibināšanās kvalitāti: ātrumu, ar kādu alkohols nonāk asinīs, un tā koncentrāciju dzērienā.
Pie vienādiem apstākļiem šots degvīna dod pavisam citu efektu nekā tāds pats daudzums konjaka vai viskija. Destilātos ir fuzela eļļas, kas palēnina alkohola uzsūkšanos. Pat ja tos izdzer uzreiz, efekts tāpat būs maigāks nekā no degvīna. Eļļas un tauki kopumā ļoti kavē apreibināšanos, tāpēc, ja pirms dzeršanas pienācīgi paēd, apreibināšanās kopumā būs patīkamāka. Bet, protams, arī vājāka: uzkoda samazina „grādus”.
Labāk konfekte nekā nekas
Vēl negaidīti svarīgs ir laiks, kādu dzēriens pavadījis kuņģī, pirms nonācis zarnā un alkohols sācis uzsūkties asinīs. Kuņģī mums (īpaši vīriešiem) ir ferments, kas sašķeļ etanolu — alkohola dehidrogenāze. Tāpēc jo ilgāk dzēriens bijis kuņģī, jo vājinājusies un maigāka ir apreibināšanās.
Piemēram, alus satur daudz ogļhidrātu, kas aizkavē kuņģa iztukšošanos, no tā arī maigais efekts. Un, ja paralēli ēst čipsus un taukainas desiņas, tad vispār ideāli. Ja vien nedomā par kalorijām, holesterīnu un kancerogēniem.
Arī atšķirība starp stipro alu un šampanieti iet šajā pašā virzienā. Pēdējais ir krietni stiprāks — 11–12 % — un, ja to nepieēd, tas kuņģī neuzturēsies. Turklāt burbulīši veicina ātru alkohola transportēšanu asinīs.
Savukārt kāpēc sarkanvīns un baltvīns izraisa atšķirīgus efektus, pagaidām neviens nav izskaidrojis. Cerams, ka nākamās pētnieku paaudzes atrisinās šo svarīgo jautājumu!
Un visbeidzot. Pievērsiet uzmanību: ja šķidrums vienatnē gandrīz uzreiz aizplūst uz zarnu, tad uzkoda (jebkura) aizkavē kuņģa iztukšošanos. Galu galā tam to jāsagremo. Tāpēc vienmēr labāk pieēsties nekā dzert bez uzkodas. Pat ābols vai konfekte — labāk nekā nekas.
