Sieviete nopērk saldējumu un ir neizpratnē par iepakojumu 0 79

“Rīgas Piena Kombināts — es īsti nesaprotu šo valodu, varat iztulkot, kas tur rakstīts? Ceru, ka sarkasmu uztverat,” raksta ieraksta autore.

Fotogrāfijā redzams, ka uz iepakojuma latviski norādīts “krējuma saldējums”, bet zem tā krievu valodā rakstīts “сливочное мороженое”, kas latviski nozīmē to pašu — krējuma jeb saldējums ar krēmīgu piena sastāvu.

Lai gan daļa komentētāju ierakstu uztvēra kā ironiju, diskusija ātri vien kļuva plašāka. Vieni jautāja, kāpēc uz Latvijā nopērkama produkta joprojām ir teksts krievu valodā, bet citi norādīja, ka uz iepakojuma ir arī latviešu valoda un produkta nosaukums ir saprotams.

“Lasiet tekstu latviešu valodā un sapratīsiet,” komentē kāds sociālo tīklu lietotājs.

Cits ironizē: “Ak vai, jāvelk obligāti folija cepurīte un jāslēpjas pagrabā, lai sevi pasargātu no ļaunajiem burtiem.”

Daļa komentētāju gan piekrita ieraksta autores neizpratnei un uzskatīja, ka šāda marķējuma izvēle rada nevajadzīgu asociāciju ar padomju laikiem. “Uzraksts zilajā kā no padomju laikiem, bez tā krievu pensionāri to saldējumu nepirktu. Tikai mārketings,” raksta kāds komentētājs.

Savukārt citi norādīja, ka valoda pati par sevi neesot vainīga un daudzvalodu marķējums pārtikas produktiem nav nekas neparasts, īpaši, ja produkts paredzēts arī eksportam vai plašākam tirgum.

“Valoda nav pie nekā vainīga. Pasaulē četrās valstīs oficiālā valoda ir krievu,” atgādina kāds diskusijas dalībnieks.

Vēl kāds piebilst: “Jā, smags gadījums. Iztulkot tulkojumu… Neatbalstu krievu valodas lietošanu, taču, ņemot vērā valstis, uz kurām šo saldējumu eksportē, tas ir pamatots.”

Diskusijā izskanēja arī jautājums, kāpēc teksts nav, piemēram, ukraiņu valodā. “Šausmas, kādēļ nav ukraiņu valodā?” ironizē kāds komentētājs.

Citi tikmēr sprieda nevis par valodu, bet pašu produktu. Kāds komentētājs atzina, ka šo saldējumu nepērk nevis uzrakstu, bet garšas dēļ. “Es viņu nepērku nevis dēļ uzrakstiem, bet garša vienkārši šausmīga palikusi, un šokolāde tur, manuprāt, pat klāt nav stāvējusi,” raksta komentētājs.

Vēl kāds pieļāva, ka konkrētais iepakojums varētu būt paredzēts eksportam vai arī senāka dizaina produkts. “Iespējams, tas ir fake saldējums. Nesen pirku, uzrakstus krievu valodā neredzēju,” teikts vienā komentārā.

Tomēr kopējais diskusijas tonis rāda, ka jautājums nav tikai par vienu saldējuma papīrīti. Tas skar plašāku tēmu — kādām valodām jābūt redzamām Latvijas veikalu plauktos, cik lielā mērā ražotāji izmanto krievu valodu mārketingā un kur beidzas praktisks daudzvalodu marķējums, bet sākas sabiedrības emocionālā reakcija.

Vieniem šis gadījums šķiet pārspīlēta cepšanās par burtiem uz iepakojuma. Citiem — simbolisks jautājums par valodas vietu publiskajā telpā.

Kāds komentētājs rezumē pavisam īsi: “Tad es apēdu tādu.”

Savukārt citiem šī diskusija kļuvusi par vēl vienu atgādinājumu, ka Latvijā valodas jautājums joprojām spēj uzkarsēt sabiedrību pat tad, ja runa ir tikai par saldējumu.