Brazīliešu pētnieki pirmoreiz atklāja, ka dažas vardes sugas izmanto ultraskaņu pašsardzībai. Šis «vardes kliedziens» spēj apdullināt plēsējus, paliekot cilvēka dzirdei nedzirdamam.
Ultraskaņa aktīvi tiek izmantota dzīvnieku pasaulē komunikācijai un ekolokācijai. To izmanto tādi radījumi kā sikspārņi, delfīni un vaļi. Jauns pētījums rāda, ka dažas vardes sugas var izmantot ultraskaņu kā signālu par bīstamību un aizsardzībai.
Nedzirdamais kliedziens
Acta Ethologica žurnālā publicētajā pētījumā Kampinasas Valsts universitātes (Sanpaulu, Brazīlija) pētnieki veica eksperimentus ar lapu vardēm Haddadus binotatus, kas ir endēmiskas Brazīlijas tropiskajos mežos.
Vispirms pētnieki ieviesa dzīvniekus «aizsardzības režīmā», turot vardes aiz pakaļējām kājām, lai imitatētu plēsēja uzbrukumu.
Noķertie abinieki plaši atvēra muti, atlika galvu atpakaļ un emitēja kliedzienu. To kliedziena frekvence galvenokārt pārsniedza 20 kHz (virs cilvēka dzirdes sliekšņa) un sasniedza 44 kHz. Tomēr daļa skaņu atradās 7–20 kHz diapazonā.
Pētnieki uzskata, ka ultraskaņas kliedziens vardes, kas iekrīt slazdā, kalpo ne tikai kā bēdu signāls un brīdinājums sugasbrāļiem par briesmām, bet arī kā aizsardzības līdzeklis. To apliecina raksturīgā poza, ko tās ieņem, reaģējot uz plēsēju draudiem.
Pētnieki pieļauj, ka ultraskaņa var atbaidīt dzīvniekus, kuri to spēj uztvert — piemēram, sikspārņus, grauzējus un mazus primātus.
Tomēr tā ir tikai hipotēze. Saskaņā ar citu teoriju vārdu kliedziens var pievilināt plēsējus pie paša ienaidnieka. Piemēram, kā pētnieki norāda, ultraskaņa var «pievilināt pūci, kas uzbruks čūskai, kura grasās apēst vardi».
