Rūdas un metālu ieguve, kas nepieciešama videi draudzīgu tehnoloģiju radīšanai, var negatīvi ietekmēt pērtiķu populācijas. Jaunais pētījums atklāja, ka trešdaļa no visiem Āfrikas cilvēkveidīgajiem pērtiķiem var saskarties ar nopietnām draudēm kalnrūpniecības dēļ.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Science Advances, dabas aizsardzības organizācijas Re:wild zinātnieki analizēja rūdas ieguves vietas 17 Āfrikas valstīs un novērtēja to ietekmi uz vietējām cilvēkveidīgo pērtiķu populācijām (gorillas, bonobo un šimpanzes).
Pētnieki izmantoja datus par darbībā esošajām un plānotajām ieguves vietām, lai noteiktu 10 kilometru garas buferzonas, kas tieši ietekmē dzīvniekus (dzīvotņu iznīcināšana un trokšņu piesārņojums). Tika noteiktas arī 50 kilometru garas buferzonas, kas pērtiķus ietekmē netieši.
Analīzes rezultāti parādīja, ka cilvēkveidīgie pērtiķi īpaši pakļauti riskam kalnrūpniecības dēļ Libērijā, Sjerraleonē, Mali un Gvinejā — būtiska populāciju daļa dzīvo minētajās buferzonās. Piemēram, Gvinejā vairāk nekā 23 000 šimpanzes (83 % valsts pērtiķu populācijas) var ciest no kalnrūpniecības darbībām gan tieši, gan netieši.
Zinātnieku aplēsēs kopumā rūdas ieguve apdraud aptuveni 180 000 cilvēkveidīgos pērtiķus, kas veido vairāk nekā trešdaļu šo sugu kopējās populācijas Āfrikā.
Ironiski, ka mūsdienu kalnrūpniecības bums Āfrikā ir radies tīras enerģijas tehnoloģiju straujā izaugsmes dēļ. Reģionā iegūtie litijs un kobalts tiek izmantoti litija jonu akumulatoros elektromobiļiem un enerģijas uzglabāšanas sistēmām, kas saistītas ar atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Zinātnieki norādīja, ka pāreja uz tīru enerģiju ir labvēlīga klimatam, tomēr tai jānotiek, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Pretējā gadījumā šai pārejai zūd jēga.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru