Vai Latvijas pilsētās zvēri izspiež cilvēkus? 0 82

Zvēri pilsētā

Kā norāda pašvaldība, iedzīvotājiem jāņem vērā, ka, ieraudzījuši savvaļas dzīvnieku pilsētā, pie tā nevajadzētu pietuvoties un vēl jo vairāk — barot; ja dzīvnieks ir nespēcīgs vai bezpalīdzīgs, par to jāziņo Jelgavas pašvaldības dienesta Operatīvajam informācijas centram pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787.

Svarīgi ņemt vērā, ka zvēri ir gudri un, nejauši ienākot pilsētā, paši atrod ceļu atpakaļ uz savu mājvietu — mežu. Viņi arī prot paši iegūt barību, tāpēc tos nedrīkst barot. Vai esat pamanījuši lapsas savā privātmāju rajonā vai pagalmā? Visdrīzāk tās pievelk viegli pieejama ēdiena atstāšana ārā jūsu mājdzīvniekiem. Tieši viegli pieejama pārtika pilsētā ir viena no galvenajām reizēm, kāpēc dzīvnieki pamet ierasto vidi un nonāk pilsētā. Pārpildīts atkritumu konteiners arī ir pievilcīgs un vilinošs savvaļas dzīvniekiem, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut atkritumu izkaisīšanu.

Visbiežāk Jelgavā var redzēt lapsas, un, kā norāda Dabas aizsardzības dienesta speciālisti, lapsu klātbūtne pilsētvidē ir normāla parādība — viņām šeit pieejama barība, un cilvēku klātbūtne parasti netraucē. Tāpēc dažos gadījumos dzīvnieki jau izvēlējušies pilsētu par savu mītni. Ieraudzījuši lapsu pilsētā, iedzīvotājiem ieteicams nerīkoties neapdomīgi un nekādā gadījumā nemēģināt uzsākt kontaktu ar dzīvnieku, ievērojot drošu attālumu. Vecākiem arī vajadzētu pārrunāt to ar bērniem. Lai gan lapsas parasti nav agresīvas pret cilvēkiem, jāatceras, ka tās ir savvaļas dzīvnieki. Ja dzīvnieks izrāda agresiju vai atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, iedzīvotājiem jāpaziņo par to Jelgavas pašvaldības dienesta Operatīvajam informācijas centram, zvanot 8787.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsver, ka Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (WOAH) oficiāli atzinusi Latviju par trakumsērgas brīvu valsti. Pēdējais trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem tika fiksēts 2010. gadā, bet mājdzīvniekiem — 2012. gadā. Pēdējie cilvēku inficēšanās gadījumi ar trakumsērgu Latvijā tika reģistrēti pa vienam gadījumam 1993., 1996. un 2003. gadā.

Savvaļas putni pilsētvidē

Laiku pa laikam iedzīvotāji izsaka satraukumu vai bažas par savvaļas putniem. Kādam tie šķiet pārāk trokšņaini, dažkārt to uzvedība var likties neprognozējama un potenciāli bīstama. Katrā problēmsituācijā jāveic individuāla situācijas izvērtēšana — kādai sugai pieder putns, cik pamatota ir sūdzība, cik reāls ir risks cilvēku drošībai un veselībai. Jāņem vērā — ir aizliegts apzināti nogalināt vai ķert savvaļas putnus, apzināti traucēt putnus tā, ka tas apdraud to pastāvēšanu, kā arī turēt sugu putnus, uz kuriem medības ir aizliegtas.

Visbiežāk saņem sūdzības par sudrabkaijām un kraukļiem. Latvijas Ornitoloģijas biedrība skaidro, ka krauklis var vai nu sargāt ligzdošanas teritoriju, vai arī agresīvi pieprasīt barību — šādam uzvedības skaidrojumam var būt vairāki iemesli. Lai izvairītos no sadursmes ar konkrētu agresīvu kraukli, ieteicams mainīt ierasto pastaigas maršrutu.

Novērojumi rāda, ka kaijas parasti neuzbrūk, ja tās netiek provocētas. Ja traucē kaijas, kas ierīkojušas ligzdu mājas jumtā, jārīkojas savlaicīgi. Parasti pēc ligzdošanas perioda beigām beidzas arī lielākā daļa ar putniem saistīto problēmu. Labākais, ko var darīt — nepieļaut ligzdas uzbūvēšanu: jau no pirmajām mēģinājumiem konsekventi un regulāri traucēt un neļaut kaijām ierīkot ligzdu. Tiklīdz kaijas sāks perēt mazuļus, tās sāks aizsargāties un var izrādīt agresīvu uzvedību. Pēc ligzdošanas perioda beigām, kad jaunie putni sāk lidot, konfliktējošas situācijas pie ligzdas parasti izzūd. Ja mazuļi jau izšķīlušies, kaijas nedrīkst traucēt, provocēt vai pietuvoties — jāgaida, līdz mazuļi paaugsies un pametīs ligzdu, un tikai pēc tam jāveic pasākumi, lai nākotnē nepieļautu ligzdošanu tajā vietā.