Starptautiska pētnieku grupa no Apvienotās Karalistes, Austrālijas, Dienvidāfrikas un Vjetnamas izpētīja retikulēto un birmiešu pitonu izaugsmes ātrumu un to barības patēriņu aktīvās izaugsmes periodā. Rezultāti rāda, ka šie rāpuļi pirmajā dzīves gadā strauji pieaug, patērējot minimālu barības daudzumu. Zinātnieki secināja, ka šo čūsku audzēšana gaļas ieguvei varētu būt efektīvs veids, kā nodrošināt pārtikas drošību.
Pētējumā piedalījās zinātnieki no Makkuorija Universitātes un Adelaidas Universitātes Austrālijā, kā arī pētnieki no Oksfordas Universitātes Apvienotajā Karalistē, Vitvatersrendas Universitātes Dienvidāfrikā un Vjetnamas Zinātnes un tehnoloģiju akadēmijas Tropiskās bioloģijas institūta.
Savā pētījuma anotācijā autori norādīja, ka dabas resursu izsīkšana un pieaugošā klimata nestabilitāte negatīvi ietekmē lauksaimniecību, tādēļ nepieciešams meklēt alternatīvus pārtikas avotus.
«Pitonu audzēšana jau ir sevi pierādījusi Āzijā, taču nav guvusi pienācīgu vērību vadošo agronomu vidū. Mēs mērījām izaugsmes tempus divām lielu pitonu sugām (Malayopython reticulatus un Python bivittatus) fermās Taizemē un Vjetnamā, kā arī veicām barošanas eksperimentus, lai novērtētu to ražošanas efektivitāti», — paziņoja pētnieki.
Zinātnieki izteica pieņēmumu, ka šo pitonu sugu audzēšana varētu būt izdevīga lauksaimniekiem, jo tās ir lielas rāpuļi. Pieauguši indivīdi var svērt vairāk par 100 kg, turklāt mātītes ir ļoti auglīgas. Tās sasniedz dzimumgatavību aptuveni trīs gadu vecumā un spēj ik gadu dēt līdz 100 olām vairāk nekā 20 gadu garumā.
Pētījums parādīja, ka pitoni ātri pieauga pirmajā dzīves gadā: retikulētie pitoni pieņēma svaru par 19 gramiem dienā, bet birmiešu — par 42 gramiem.
Turklāt, kad rāpuļi palika bez barības (eksperimenta ietvaros — līdz 4 mēnešiem), tie vidēji zaudēja tikai 0,004% ķermeņa masas dienā un atkal sāka strauji augt, tiklīdz tiem tika atjaunota pieeja barībai.
«Pitonu spēja regulēt vielmaiņas procesus un saglabāt stāvokli bada apstākļos palielina pārtikas drošību nestabilos apstākļos, liekot domāt, ka pitonu audzēšana varētu būt elastīgs un efektīvs risinājums globālai pārtikas trūkumam», — uzsvēra pētnieki.
Zinātnieki noskaidroja, ka pēc pitona apstrādes 82% tā ķermeņa masas ir piemēroti patēriņam. Šajā rādītājā pitoni izrādījās visekonomiskāk izdevīgi audzēšanai salīdzinājumā ar visām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Scientific Reports.
