Suns kā stresa mazināšanas līdzeklis: zinātnieki pēta saziņas ar mājdzīvnieku ietekmi uz cilvēka smadzenēm 0 34

Jauns pētījums, ko veikuši Dienvidkorejas zinātnieki, atbild uz vairākām aktuālām tēmām.

Pabarot un paglaudīt pūdeli

Ir daudz eksperimentu, kas apstiprina suņu pozitīvo ietekmi uz cilvēku. Pētījumi rāda, ka suņi palīdz uzturēt gan vecāka gadagājuma cilvēku fizisko, gan psihisko veselību. Amerikāņu pētnieki arī konstatēja, ka mājdzīvnieka klātbūtne pozitīvi ietekmē kognitīvās spējas. Turklāt suņu īpašniekiem bieži ir zemāks asinsspiediens, kas samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Daži iepriekšējie pētījumi liecināja, ka suņi var mazināt depresijas un pēctraumatiskā stresa traucējumu simptomus.

Jaunajā pētījumā, ko veica un publicēja Konkukas Universitātes (Seula, Dienvidkoreja) speciālisti, tika pētīta saziņas ar suni ietekme uz cilvēka smadzeņu aktivitāti un tas, kuras smadzeņu zonas procesā tiek aktivizētas. Lai to noskaidrotu, zinātnieki reģistrēja encefalogrammu datus cilvēkiem, kas spēlējās ar mājdzīvniekiem.

Pētījumā piedalījās 30 cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, starp kuriem bija vienāds vīriešu un sieviešu skaits. Viņiem piedāvāja sazināties ar labi apmācītu suni — pūdeli vārdā Aro. Mijiedarbībā iekļuva astoņas dažādas darbības, katra no tām ilga trīs minūtes. Testa dalībnieki iepazinās ar suni, spēlējās ar to, baroja, masēja, ķemmēja kažoku, fotografējās kopā, apskāva un izgāja pastaigā parkā.

Eksperimenta laikā dalībnieki nēsāja speciālus ierīces, kas mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Pēc saziņas ar suni katrs atbildēja uz jautājumiem par savu emocionālo stāvokli. Viss process ilga apmēram stundu.

Uzmanība uzlabojās, stress samazinājās

Analizējot encefalogrammu datus, zinātnieki atklāja, ka noteiktās galvas smadzeņu jomās palielinājās elektriskā aktivitāte. Šīs zonas saistītas ar stresa regulēšanu un uzmanības pastiprināšanu.

Spēļu un pastaigu laikā ar suni dalībniekiem pieauga alfa ritmi, kas, kā norādīja pētnieki, raksturo atslābinātu un mierīgu stāvokli. Alfa viļņu diapazons saistīts ar atmiņas uzlabošanos un stresa līmeņa samazināšanos.

Ķemmējot kažoku, masējot un spēlējoties ar pūdeli, cilvēkiem pastiprinājās beta viļņi, kas norāda uz uzmanības koncentrācijas uzlabošanos. Visizteiktāk šo ritmu novēroja pieres daļās, taču dažkārt tas izplatījās arī uz citām zonām.

Turklāt, kā rāda dalībnieku aizpildītās anketas, pēc saziņas ar suni viņiem uzlabojās noskaņojums. Viņi jutās mazāk nomākti, saspringti un noguruši.

Bez mīlestības — nekam

«Pētījums parādīja, ka noteikta suņu mijiedarbība, pateicoties atbilstošas smadzeņu aktivitātes paaugstināšanai, var veicināt atslābināšanos, emocionālo stabilitāti, uzmanības koncentrāciju un radošo spēju attīstību. Turklāt saziņa ar suni samazina stresa līmeni un rada pozitīvas emocijas,» — norādīja pētījuma autori.

Viņi cer, ka viņu darbs kļūs par pamatu jaunu trauksmes un stresa apkarošanas metožu izstrādei. Tomēr zinātnieki uzsver, ka efekts no saziņas ar suņiem parādās tikai tad, ja cilvēks izjūt mīlestību pret suņiem.

Protams, ja jums ir negatīva pieredze saistībā ar suņiem (piemēram, ja tie uzbrukuši vai sakoduši), maz ticams, ka jauna mijiedarbība ar šiem dzīvniekiem, pat draudzīga, sniegs nomierinošu iedarbību.