Pienam, iegūtam naktī, piemīt nomierinošs efekts 0 52

Pienam, savāktam naktī, piemīt spēja palīdzēt tikt galā ar bezmiegu un trauksmi. Tādi ir Korejas zinātnieku pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Journal of Medicinal Food. Eksperimentā salīdzināja žurku uzvedību — vienas žurkas baroja ar dienā iegūtu pienu, otras saņēma naktī iegūto pienu. Izrādījās, ka nakts piens demonstrē izteiktāku nomierinošu un sedatīvu efektu, tādēļ dzīvnieki guļ ilgāk un izrāda mazāku fizisko aktivitāti.

Turklāt nomodā esošās žurkas, kuras saņēma nakts pienu, aktīvāk izpētīja jaunas teritorijas, kas liecina par trauksmes līmeņa samazināšanos — citiem vārdiem sakot, pēc nakts piena lietošanas žurkas kļuva mazāk bailīgas. Efekts bija salīdzināms ar diazepāma, zināma nomierinoša un miegazāļu līdzekļa, iedarbību. (Piezīmēti, ka piens iepriekš tika apstrādāts: to pārvērta pulverī, kuru pēc tam atšķaidīja ar ūdeni.)

Dienas piens arī var radīt relaksējošu iedarbību, taču mazākā mērā nekā nakts piens. Piemēram, kad žurkas, kurām bija iedots dienas vai nakts piens, diazepāma šķīdums vai vienkārši ūdens, izvietoja uz rotējoša cilindra un novēroja to aktivitāti un kustību koordināciju, žurkas, kuras saņēma nakts pienu, divreiz biežāk nokrita no cilindra nekā tās, kuras dzēra dienas pienu. (Savukārt žurkas, kuras saņēma diazepāmu, no ierīces nokrita divreiz biežāk nekā tās, kuras dzēra nakts pienu.)

Salīdzinoša bioķīmiskā analīze parādīja, ka nakts piens satur par 24 % vairāk aminoskābes triptofāna, kas veicina miegu, un desmit reizes vairāk melatonīna — hormona, kas regulē diennakts ritmus — salīdzinājumā ar dienas pienu. Tas norāda, ka govju stāvoklis naktī ietekmē viņu piena sastāvu. Tomēr elektroencefalogrāfijas datu pamatā pēc nakts piena lietošanas smadzeņu ritmos netika novērotas nekādas anomālijas, savukārt diazepāms izraisīja raksturīgas izmaiņas, kas atspoguļo tā sedatīvo efektu.

Pēc The Wall Street Journal materiāliem.