Karpas sākotnēji dzīvoja Eiropas un Āzijas dabiskajos ūdeņos.
Karpu plašā selekcija dažādās valstīs padarīja šo zivju sugu (Cyprinus carpio) par vienu no izplatītākajām planētā. Tomēr savvaļas karpas ir izmiršanas draudu priekšā, bet cilvēka audzētie īpatņi apdraud citas zivju sugas un tiek uzskatīti par vieniem no bīstamākajiem invazīvajiem organismiem.
Tām, kas ēd praktiski bez pārtraukuma — tās pieder pie bezkuņģa zivīm — piešķīra iesauku «ūdens visēdāji», un tās salīdzināja ar cūkām to neprasīguma barības izvēlē, straujas augšanas un tieksmes uz aptaukošanos dēļ.
Uzskata, ka Eiropā karpas pieradināja jau Romas impērijas laikos, kad tās audzēja īpašos dīķos, izmantojot zivis no Donas. Viduslaikos un vēlāk mūki nodarbojās ar karpu audzēšanu. Karpas tika audzētas arī Senajā Ķīnā ilgi pirms mūsu ēras. Pēc vienas no versijām tieši no turienes pieradinātās karpas nonāca Eiropā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru