No ekoloģiskā viedokļa šī suga uzvedas kā neliels agresīvs oportunists.
Daudzās Eiropas upēs viens mazs nelegāls pasažieris no Austrumāzijas klusi grauž krastus, aizsprosto caurules un izspiež vietējo savvaļu, ziņo Econews.
Izdevums norāda, ka ķīniešu matainrokrabis (Eriocheir sinensis) ir kļuvis tik plaši izplatīts, ka zinātnieki to klasificē kā vienu no kaitīgākajām invazīvajām sugām pasaulē, un Eiropas pilsētu ūdeņi atrodas frontes priekšgalā.
Rakstā teikts, ka šo krabi viegli atpazīt — tā knaibles ir pārklātas ar kuplu brūnu „vilnu”, kas atgādina vilnas cimdus. Tas dzīvo estuāros ap Dzeltējo jūru, lielāko daļu mūža pavada saldūdens upēs, pēc tam dodas lejup pa straumi uz mazsālajiem ūdeņiem, lai vairotos.
«Tāda dzīvesveida dēļ tas var apdzīvot jebkuru ūdenstilpni — no pilsētu kanāliem līdz estuāriem, kuros notiek intensīva kuģošana», — skaidro izdevums.
Pētnieki uzskata, ka šis krabis nonācis tik tālu no dzimtenes pateicoties tirdzniecībai. Tās lervas un jauni īpatņi var šķērsot okeānus balasta ūdenī, bet pieaugušos pārved uz pārtikas tirgiem un pat akvārijiem.
«Pēc apdzīvošanas suga strauji izplatās pa upju tīkliem un kanāliem un var pat pārvietoties pa sauszemi, ja ceļā ir šķēršļi, piemēram, dambas», — stāsta publikācija.
Turklāt pieaugušie īpatņi labi panes piesārņotu ūdeni, plašu temperatūras diapazonu un dažādus sāļuma līmeņus, kā teikts jaunākajā ekoloģiskā riska novērtējumā.
«Praksē tas nozīmē, ka šie izturīgie dzīvnieki bez īpašām grūtībām var dzīvot pie rūpnieciskas piestātnes, piepilsētas drenāžas grāvī vai lauku upes palienē», — teikts rakstā.
Ar ko vēl tas ir bīstams
Tiek norādīts, ka patiesā problēma ir tas, kā šie krabi rakņā zemi. Tie izraka tuneļus mīkstajos krastos, un izraktās alas var sasniegt aptuveni pusmetra garumu.
Ir būtiski, ka ar laiku daudzi mazi caurumi var vājināt dambjus un kanālu sienas, tāpat kā termīti bojā koka māju.
Saskaņā ar riska novērtējumiem, piemēram, Nīderlandē, alu rakšana var izraisīt eroziju un jutīgās vietās pat krastu sabrukumu, kas apdraud aizsargbūves pret plūdiem un blakus esošās lauksaimniecības teritorijas. Izdevums ziņo, ka inženieri konstatē krabjus gan caurulēs, gan dūņās. Piemēram, Temzas lejteces posmā liels krabju daudzums parādījās elektrostaciju ieplūdes restēs un citos objektos.
Turklāt Nīderlandē krabi aizsprosto attīrīšanas iekārtu aprīkojumu, piespiežot operatorus biežāk skalo sistēmas un palielinot tehniskās apkopes izdevumus. Galu galā tas atspoguļojas ūdens rēķinos.
«No ekoloģiskā viedokļa šī suga uzvedas kā neliels agresīvs oportunists. Tā barojas ar aļģēm, ūdensaugiem, bezmugurkaulniekiem un zivju ikriem un pēc tam sacenšas ar vietējiem krabjiem un vēžiem par patvērumu un barību», — skaidro izdevums.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/bE4trOb3DKs?si=OkhKAih5YG7EPkT0" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
