Savvaļas dzīvnieki skaidri atšķir cilvēkus, kas rada reālu nāvējošu draudu, no tiem, kas vienkārši atrodas viņu vidē, — tāds secinājums izriet no Indijas Zinātnes institūta pētījuma, kurā apkopoti trīsdesmit gadu novērojumi.
Tur, kur notiek medības vai zveja, dzīvnieki kļūst ievērojami modrāki un pavada mazāk laika pārtikas meklēšanai. Tuvumā tūristiem, ceļiem vai pētniekiem dzīvnieku uzvedība mainās mazā mērā vai ir neprognozējama.
Tas apšauba priekšstatu par cilvēku kā universālu «sūperplēsēju», kurš nogalina pieaugušus indivīdus 14 reizes ātrāk nekā dabiskie plēsēji. Dzīvnieki spēj izvērtēt kontekstu: daži pat izmanto ceļus kā patvērumu, izvairoties no reālām draudēm.
Tomēr jebkura uzvedības izmaiņa — vai nu nepietiekama barošanās paaugstinātas modrības dēļ vai atteikšanās no ganībām — rada ekoloģiskas sekas, īpaši izmaiņas veģetācijas struktūrā un plēsēju spiediena pārdali. Pieradums pie nekaitīgiem cilvēkiem nenozīmē drošību, ja pieaug pretlikumīgas medības.
Savvaļas dzīvības pārvaldē jāņem vērā ne tikai cilvēka klātbūtne, bet arī mijiedarbības raksturs: mednieks, tūrist un šoseja izraisa dzīvniekos atšķirīgu baiļu līmeni.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru