Kāpēc suņi, atšķirībā no vilkiem, biežāk rej, nevis gaudo? 0 54

Ungāru etologs Čaba Molnars izvirza pieņēmumu, ka suņi rej tāpēc, ka tos «projektēja» cilvēks. Vairākos pētījumos, kas publicēti dažādos zinātniskos žurnālos, pētnieki norādījuši, ka suņu riešana nodod informāciju par emocijām vai apkārtējo vidi. Tomēr suns «paziņo» par savu stāvokli ne citiem suņiem, bet cilvēkam.

Molnāra statistikas algoritms parādīja, ka suņu riešana atspoguļo kopīgas akustiskās struktūras likumsakarības. Runājot par toņa augstumu, regularitāti un saskanīgumu, satraucoša viena suņa riešana pārsteidzoši līdzinās satraucošai cita suņa riešanai. Tas liecina, ka riešana ir universāls informācijas nodošanas veids, saprotams cilvēkam.

Citi pētījumi rāda, ka cilvēki spēj atšķirt dažādus suņu riešanas veidus un, kas vēl svarīgāk, saprast to kontekstu. Vienā no eksperimentiem brīvprātīgajiem ar atšķirīgu pieredzi saskarsmē ar suņiem lūdza aprakstīt vairākas mākslīgi saliktas riešanas secības emocionālo saturu. Kopumā bija piecas variācijas: agresija, bailes, bezcerība, rotaļīgums un laime. Pētījuma autori noskaidroja, ka pat cilvēkam ar minimālu pieredzi saskarsmē ar dzīvniekiem ir iespēja saprast suņa emocionālo stāvokli.

Pētnieki pieļauj, ka suņu riešana radušās selekcijas procesu rezultātā. Evolūcijas un ciešas saskarsmes ar cilvēkiem gaitā suņi izveidoja komunikācijas sistēmu gan savstarpēji, gan ar cilvēku. Interesanti, ka vilkos riešana savvaļā novērojama galvenokārt pusaudžu vecuma indivīdos. Iespējams, mājinot suņus, cilvēks allaž atlasīja draudzīgākus indivīdus. Un tā kā riešana savvaļā biežāk sastopama neaizsargātākiem dzīvniekiem, iespējams, cilvēks priekšroku deva tieši riejošiem vilkiem.