Suņi noklausās savus saimniekus un izdara secinājumus 0 90

Lielākā daļa suņu viegli apgūst dažas vienkāršas komandas, piemēram, «Sēdi!» vai «Guli!» — protams, ja ir, kas māca. Daudzi spēj iemācīties pāris rotaļlietu nosaukumus. Tomēr starp suņiem ir tādi, kas spēj iegaumēt desmitiem un pat simtiem vārdu, protams, saistībā ar priekšmetiem, ko šie vārdi apzīmē. Īpaši talantīgi suņi nav bieži sastopami, taču pētnieki, kas nodarbojas ar dzīvnieku intelektu, zina, kur viņus meklēt.

Budapeštas Universitātes darbinieki, kuri jau ļoti ilgi strādā ar suņiem, vēlējās noskaidrot, vai tie var iegaumēt jaunus vārdus, vienkārši klausoties cilvēku sarunas. Cilvēkiem šāda spēja parādās ap pusotru gadu: bērns uzsūc jaunus vārdus no pieaugušo runas, kas sarunājas savā starpā.

Tas nenozīmē mērķtiecīgu mācīšanu; bērns apgūst valodu, vērojot un klausoties citus cilvēkus: par ko viņi runā, ko viņi tajā brīdī tur rokās, uz ko skatās, uz ko rāda utt. Tika nolemts veikt eksperimentu ar desmit suņiem, kuri atšķīrās ar valodisko talantu. Viņiem vai nu speciāli rādīja un nosauca jaunu rotaļlietu, vai arī suņi no malas klausījās divu cilvēku sarunu, kuri apsprieda citu jaunu rotaļlietu, taču pie suņiem ne reizi neuzrunāja.

Abos gadījumos rotaļlietas nosaukums tika izrunāts vairākas reizes astoņu minūšu laikā, un tādu astoņu minūšu apmācību sesiju bija vairākas. Pēc tam rotaļlietu aiznesa uz blakus telpu un lūdza, lai suņi to atnes.

Žurnālā Science teikts, ka jauno nosaukumu iemācījās septiņi no desmit suņiem, un šis īpatsvars bija vienāds gan mērķtiecīgā apmācībā, gan apmācībā, izmantojot noklausīšanos. Pareiza testa izpilde pēc mācībām, balstoties uz noklausīšanos, sasniedza 100% — tas ir, 100% gadījumu suns atnesa no telpas tieši to, ko viņam bija nosaukuši. Kopumā tiešās apmācības un noklausīšanās apmācības efektivitāte bija vienāda.