Vai dzīvnieki var smieties tāpat kā cilvēki? 0 279

Cilvēku var sasmīdināt ar veiksmīgu joku, bet kā ir ar dzīvniekiem? Maz ticams, ka kaķiem vai pat pērtiķiem ir savi anekdotes, ko tie varētu stāstīt viens otram. Dzīvniekus var sasmīdināt tikai, kutinot viņus noteiktās vietās. Tomēr ne visi dzīvnieki reaģē uz kutināšanu vienādi, kas rada iespaidu, it kā tikai cilvēki spētu smieties.

Tomēr eksperimenti ir parādījuši, ka šāda uzvedība tiek novērota pērtiķos un žurkās. 2009. gadā Portsmutas universitātes psiholoģe veica pētījumu, kurā kutināja mazuļus un nelielus pērtiķus, piemēram, orangutānus, gorillas un šimpanzes. Pērtiķi reaģēja ar smiekliem — zinātniskajā terminoloģijā to sauc par «vokalizācijām, ko izraisījusi kutināšana». Pētījuma autore pieļauj, ka spēja smieties ir mantota no kopīga cilvēka un cilvēkveidīgo pērtiķu priekšteča, kurš dzīvojis pirms 10 līdz 16 miljoniem gadu.

Citā pētījumā biologi noskaidroja, ka kutināšana žurkām izraisa pīkstienus, kas atgādina prieka izsaucienus. Kad zinātnieki kutināja grauzējus, tie izdeva skaņas, līdzīgas tām, ko izmanto spēles laikā. Dažas laboratorijas žurkas tik ļoti mīlēja kutināšanu, ka sekoja rokai, kas tās kutināja.

Pašlaik tie ir vienīgie dzīvnieki, pie kuriem pētniekiem izdevās fiksēt smiekla izpausmes. Iespējams, ka šāda spēja pastāv arī citās sugās. Lai to noskaidrotu, zinātniekiem nepieciešams rūpīgāk novērot skaņas, ko dzīvnieki izdod prieka vai sajūsmas brīžos. Analizējot viņu uzvedību kutināšanas vai citu darbību laikā, kas spēj izraisīt smieklus, būs iespējams saprast, kā tieši dažādi dzīvnieki smejas.