Kā ēzelis kļuva par Buridāna neizlēmības simbolu? 0 70

Saskaņā ar XIV gadsimta franču filozofa Žana Buridāna mācību cilvēka rīcību nosaka viņa saprāts. Ja saprāts uzskata, ka piedāvātais labums ir ideāls un pilnīgs, tad griba tiek vērsta uz to. Tas nozīmē, ka, ja saprāts izceļ vienu labumu kā augstāku, bet citu kā zemāku, tad griba, citos vienādos apstākļos, izvēlēsies augstāko.

Tomēr, kad saprāts uzskata abus labumus par vienlīdzīgiem, griba nonāk paralīzes stāvoklī. Kā sava mācības piemēru Buridāns lietoja ēzeļa tēlu, kas stāv starp divām vienlīdz vilinošām siena kaudzēm, nespējot izvēlēties kādu no tām. Tāpēc par Buridāna ēzeli sauc cilvēku, kurš izjūt neizlēmību un svārstīšanos, izvēloties starp divām vienādām vēlmēm.

Filozofa līdz mūsdienām saglabātajos darbos šīs pārdomas nav atrodamas, tāpēc nav skaidrs, vai tas ir vēsturiskais fakts vai izdomājums. Tomēr pastāv latīņu paruna: Asinus Buridani inter duo prata («Buridāna ēzelis starp divām pļavām»).