Starptautiska pētnieku komanda izpētīja zināmus gadījumus, kad slimības no cilvēka tika pārnestas uz dzīvniekiem, ko izraisīja dažādi patogēni. Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka ciešs kontakts ar cilvēkiem dzīvniekiem rada tādu pašu inficēšanās risku kā cilvēkiem, ziņo zinātnes portāls phys.org.
Apvienota ASV un Ķīnas zinātnieku grupa no Floridas veselības universitātes (US Health) un Duke Kunshan universitātes veica pētījumu analīzi par gadījumiem, kas saistīti ar atgriezenisko zoonozi, t.i., dzīvnieku inficēšanos no cilvēka ar dažādām vīrusu, baktēriju, sēņu un parazītu infekcijām. Pētījuma rezultātā pētnieki noskaidroja, ka mājdzīvnieki, kuri ir ciešā kontaktā ar cilvēkiem — skūpstoties, apskaujoties, kopīgi mielojoties un guļot — ir pakļauti inficēšanās riskam no saviem saimniekiem.
«Pēdējā laikā mēs novērojam daudz atgriezeniskās zoonozes piemēru. Mājdzīvnieki ir jutīgāki, nekā uzskatīts iepriekš», — sacīja pētījuma vadītājs doktors Benžamins Andersons.
Pētnieki norādīja, ka lielākajā daļā gadījumu cilvēku vīrusi mājdzīvniekiem nav bīstami sugu atšķirību dēļ. Tomēr pastāv iespēja, ka vīrusam var rasties mutācija, kas ļauj tam pārvarēt sugas barjeru.
Savā rakstā pētnieki aprakstīja visbīstamākās infekcijas, kas var tikt pārnestas no cilvēkiem uz mājdzīvniekiem, tostarp cūku gripu, cilvēka norovīrusu, dengas drudzi, COVID-19, tuberkulozi, kā arī vairākas retāk izplatītas vīrusu, sēņu, parazītu un baktēriju infekcijas. Lai gan lielākā daļa gadījumu tika reģistrēta kaķiem un suņiem, ir ziņojumi arī par zirgu, fretku un papagaiļu inficēšanos.
Tomēr ne visi mājdzīvnieki atrodas vienādā atgriezeniskās zoonozes riskā, uzsvēra pētījuma autori. Zīdītāji inficējas no saviem īpašniekiem biežāk nekā putni vai rāpuļi, jo ģenētiski tie ir tuvāki cilvēkiem, un patogēnam var būt nepieciešama tikai neliela izmaiņa, lai pārvarētu sugas barjeru. Turklāt visu zīdītāju šūnās ir receptori ar nelielām variācijām. Piemēram, ACE2 receptora, caur kuru koronavīruss iekļūst organismā.
Speciālisti norādīja, ka atgriezeniskā zoonoze apdraud ne tikai mājdzīvnieku veselību, bet arī cilvēkus, jo tā var veicināt dažādu vīrusu paveidu sajaukšanos un bīstamāku formu rašanos. Ir zināmi gadījumi, kad gripas vīruss cirkulēja cūku vidū, kuras bija inficējušās no cilvēka, un pēc tam izraisīja jaunas uzliesmošanas cilvēku vidū.
Lai izvairītos no šādām situācijām, pētnieki iesaka īpašniekiem būt piesardzīgiem, uzturot ciešu kontaktu ar saviem mājdzīvniekiem, īpaši laikā, kad ir saslimšanas ar koronavīrusu vai gripu. Ikdienā ir svarīgi nodrošināt, lai dzīvnieks saņem tikai svaigu ūdeni un barību, tiek uzturēts tīrībā un vakcinēts saskaņā ar ieteikto grafiku.
