Zinātnieki noskaidroja, no kurienes suņiem rodas garas karājošas ausis 0

Dzīvnieku pasaulē
BB.LV
Zinātnieki noskaidroja, no kurienes suņiem rodas garas karājošas ausis

Saskaņā ar ģenētiskās analīzes rezultātiem vairāk nekā 3000 suņiem, vilkiem un kojotiem, gēns, kas svarīgs cilvēka dzirdei, var noteikt, vai suņa ausis būs karājošas kā basset‑haundam, vai īsas kā rotveilerim.

Pētījumu janvārī prezentēja konferencē par augu un dzīvnieku genomiem San Diego, Kalifornijas štatā. Tas parādīja, ka DNS varianti blakus genam MSRB3 ir saistīti ar suņu ausu garumu. Rezultāti arī tika publicēti žurnālā Scientific Reports.

Cilvēki jau iepriekš pētīja ausu novietojumu, taču neviens nebija pētījis suņu ausu garumu. Ausu garums un forma suņiem ļoti atšķiras atkarībā no šķirnes. Dažas no šīm atšķirībām veidojušās dabiskā ceļā: tiek uzskatīts, ka īsas stāvošas ausis zaudē mazāk siltuma nekā garas karājošas, un suņiem no reģioniem ar aukstu klimatu ausis parasti ir mazākas nekā suņiem no siltākiem reģioniem.

Tomēr selekcija ietekmējusi arī suņu ausu formu. Tiek uzskatīts, ka garās basset‑haunda ausis palīdz tam labāk uztvert smaržas laikā medībām, bet vācu aitu suņa stāvošās ausis var nedaudz uzlabot tā dzirdi.

Džordžijas Universitātes Atēnās suņu ģenētikas laboratorijas pētniece Tori Rudolph un viņas kolēģi analizēja tūkstošiem suņu genomus, meklējot secības atšķirības, kas korelē ar ausu garumu. Meklējums viņus noveda pie genoma reģiona blakus MSRB3 — gēnam, kas kodē antioksidantu proteīnu, saistītu ar ausu izmēru cūkām, aitām un kazām. Dažas mutācijas šajā gēnā saistītas ar dzirdes zudumu cilvēkiem, un iepriekšējie pētījumi saistīja šo gēnu ar izvirzītām ausīm suņiem.

Rudolph un viņas kolēģi norādīja, ka DNS varianti, ko viņi atklāja, var palielināt MSRB3 aktivitāti, paātrinot ausu šūnu dalīšanās ātrumu.

Analīze bija vērsta uz nelielām DNS izmaiņām, kas sastāv no viena nukleotīda maiņas, taču dažas fiziskās atšķirības varētu būt noteiktas arī ar citiem ģenētiskās variācijas veidiem, piemēram, lielām delecijām vai duplikācijām genomā.

Izpētījusi secību variabilitāti dažādās suņu šķirnēs, Rudolph, iedvesmojoties no saviem diviem zelta retrīveriem Erin un Brooks, tagad vēlas noskaidrot, ko var uzzināt, pētījot vienu šķirni.

«Zelta retrīveriem ir ļoti dažāds ausu izmērs un garums,» viņa sacīja. «Tie būtu ideāls objekts manam nākamajam pētījumam.»

Nesen noskaidrojās, ka daži suņi spēj iegaumēt priekšmetu nosaukumus, noklausoties savu saimnieku sarunas.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL