Latvijā nosaukts gada kukainis — vairojas bez tēviņiem, bet tēviņi kaut kāpēc ir 0 84

Kā norādīja biedrība, šīs sugas atradnes padara Latviju par tās izplatības areāla ziemeļāko robežu. Kaimiņvalstī Lietuvā skudru svirplis pirmo reizi tika fiksēts 2017. gadā.

Pagaidām nav skaidrs, vai suga izplatās uz ziemeļiem klimata pārmaiņu ietekmē, vai arī agrāk palika nepamanīta tās nelielo izmēru un noslēgtā dzīvesveida dēļ.

Skudru svirpļi pieder pie kukaiņu klases Insecta un taisnspārņu kārtas Orthoptera — tāpat kā labāk zināmie zāles svirpļi, sarančas un kriketi. Skudru svirplis pašlaik ir vienīgā Latvijā zināmā Myrmecophilidae dzimtas un Myrmecophilus ģints suga. Kopumā šajā ģintī šobrīd zināmas 66 sugas.

Interesants ir arī paša sugas nosaukums, kas jau norāda uz šo kukaiņu dzīvesveida iezīmēm. Skudru svirpļi ir mirmekofili un kleptoparazīti — tas nozīmē, ka viņu izdzīvošana pilnībā atkarīga no skudrām no dzimtas Formicidae.

Skudru svirpļi dzīvo skudru pūžņos vairāk nekā 20 skudru sugām, kur tie zog un ēd skudru olas, skudru noķerto barību, kā arī izdalījumus, kas bagāti ar ogļhidrātiem un olbaltumvielām, ko ražo skudras.

Kāpēc šos negaidītos viesus nepiegrūž ārā no skudru pūžņa? Skudru svirpļiem ir raksturīgas adaptācijas, kas ļauj maldināt pūžņa iemītniekus, imitējot skudru kustības, kā arī to ķīmiskos un taktilos signālus. Ievācoties jaunā skudru pūžnī, svirpļi pakāpeniski pārklāj ķermeni ar ogļūdeņražu slāni, kas raksturīgs skudru kutikulai, kas samazina agresiju pret tiem.

Kā paskaidroja biedrība,

no pirmā acu uzmetiena skudru svirplis var vizuāli vairāk atgādināt skudru nekā svirpļus vai radniecīgus taisnspārņus, piemēram, zāles svirpļus un sarančas.

Tie ir netipiski mazi taisnspārņu kārtas pārstāvji — to ķermeņa garums nepārsniedz 3,5 milimetru. Tiem spārni ir pilnībā reducēti, un ķermenis ir tumšs, sarkanbrūns. Tomēr skudru svirpļiem saglabājas taisnspārņiem raksturīgās spēcīgās aizmugurējās kājas.

Lai gan daudzas zāles svirpļu, saranču un svirplju sugas Latvijā ir pazīstamas ar savu «mūziku» — skaņām, ko tās rada čirkstot, skudru svirpļiem šī īpašība evolūcijas gaitā izrādījusies nebūtiska. Tie nerada skaņas un tās neuztver. Citiem taisnspārņiem čirkstēšana ir svarīga partnera meklēšanā pretējā dzimuma pārstāvim, savukārt skudru svirplju mātītes spēj vairoties partenogenēzes ceļā — no neapaugļotām olām.

Tieši šādā veidā galvenokārt vairojas šīs sugas populācijas Eiropā.

Populācijas pārsvarā sastāv no mātītēm, bet tēviņi šai sugai tika aprakstīti tikai 2021. gadā, kas padara skudru svirpli īpaši interesantu pētniecības objektu. Latvijā līdz šim arī tika novērotas tikai mātītes.

Pēc portāla Dabasdati datiem, skudru svirplis ir fiksēts Rīgā, Jelgavā un Liepājā. Atšķirībā no citiem taisnspārņiem, šo sugu sastop visu vasaru: agrākais zināmais novērojums Latvijā attiecas uz maiju, vēlākais — uz augustu. Eiropā šīs sugas aktivitātes periods ir vēl ilgāks.