Neķeramās: kāpēc mušu noķeršana ir tik sarežģīta 0 33

Noķert mušu nav viegli. Tas saistīts ne tikai ar šo kukaiņu izcilajām reakcijām, bet arī ar to pārveidotajām aizmugurējām spārnām.

Mušām ir daudz adaptāciju, kas palielina to ātrumu, manevrētspēju un reakciju, ļaujot tām izvairīties pat no visātrākajiem triecieniem. Tomēr viena no šīm pielāgošanās īpašībām spēlē galveno lomu mušu spējā izvairīties no sitieniem ar mušu sitēju vai avīzi.

Mājas mušas (Musca domestica) pieder pie Divspārņu kārtas, jeb īstajām mušām. Šiem kukaiņiem ir pārveidoti aizmugurējie spārni, kas transformējušies par sīkām struktūrām, kas atgādina nūjiņas ar nelielu pumpu galā, ko sauc par halterēm. To vibrācijas palīdz mušām stabilizēt savu ķermeni lidojuma laikā, kontrolējot rotāciju un koriģējot spārnu kustības.

Mušas no grupas Calyptratae, kam pieder arī mājas mušas, izmanto halteres arī pārvietojoties. Līdz nesenam laikam zinātnieki nezināja, kāpēc tas ir nepieciešams. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences, autori pētīja Calyptratae mušas, lai noskaidrotu, kā halteru svārstības ietekmē to pacelšanās ātrumu.

Izmantojot augstas ātrgaitas kameras, kas fiksēja piesietas un brīvi lidojošas laboratorijas mušu pacelšanos, zinātnieki ierakstīja video ar frekvenci līdz 3000 kadriem sekundē. Rezultāti parādīja, ka Calyptratae mušas paceļas gaisā aptuveni piecas reizes ātrāk nekā citas sugas: pacelšanai tām nepieciešamas tikai 7 milisekundes — viens spārna vicinājums. Neviena no pētītajām mušām ar halterēm nepacēlās ilgāk par 14 milisekundēm, kamēr kukaiņiem bez šīm struktūrām vidēji vajadzēja 39 milisekundes, lai atrauties no zemes.

Turklāt mušām ir ļoti laba redze, kas ļauj tām reaģēt uz draudiem krietni pirms to parādīšanās. Aptuveni 200 milisekundes pirms pacelšanās augļu mušas spēj pamanīt tuvojošos briesmas, lai aprēķinātu lēkšanas brīdi un noteiktu lidojuma virzienu, kas palīdzēs tām slēpties drošā vietā.