Šie mazie plēsēji ķer vardes, rakveidīgos, kā arī žurkas un vistas.
Taizemē pēc gandrīz trim desmitgadēm atkal atrasts Sumatras kaķis — reta un izzušanai apdraudēta suga. Turklāt atrasts nebija tikai viens dzīvnieks. Pēdējais apstiprinātais sastapšanās gadījums ar šo nelielo savvaļas kaķi, izmēros līdzīgu mājas kaķim un kas pārsvarā barojas ar zivīm, notika 1995. gadā pie Malaizijas robežas. Līdz 2014. gadam, ņemot vērā jaunu datu trūkumu, Taizemes varas iestādes bažījās, ka suga valstī pilnībā izzudusi.
Tomēr, kā ziņoja izdevums Mongabay, IUCN Kaķu ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājs Urs Breitenmoser paziņoja, ka Sumatras kaķa pēdas atkal fiksētas princeses Sirindhorna savvaļas rezervātā.
Atklājums bija īpaši nozīmīgs, jo atrasts bija kaķēns — tas liecina, ka šajā apgabalā pastāv neliela, bet dzīvotspējīga populācija. Šie kaķi ir pazīstami ar savu noslēgtību un dod priekšroku purvainiem mežiem, kuros nokļūt ir ārkārtīgi grūti. Pagājušajā gadā organizācija Panthera sadarbībā ar Taizemes Nacionālo parku departamentu uzsāka izpēti valsts dienvidos. Zinātniekiem nācās pārvietoties pa kūdras purviem ar ūdeni līdz krūtīm un izlauzties cauri biezajiem mangrovju mežiem.
Neraugoties uz grūtībām, pētnieki uzstādīja fotokameras, kas fiksēja 13 kaķu parādīšanās 2024. gadā un vēl 16 2025. gadā. Iepriekš bija pētīti tikai meža nomalēs esošie apgabali, tāpēc jaunie dati ļauj pieņemt, ka meža masīvā dzīvnieku ir vairāk, nekā uzskatīja.
Īpaši svarīgs ir apstiprinājums, ka populācijā ir kaķēns — jo Sumatras kaķu mātītes parasti dzemdē tikai vienu kaķēnu. Tas nozīmē, ka reģionā ir pieauguši īpatņi un sugas veiksmīga vairošanās turpinās.
Sumatras kaķim ir slaids ķermenis ar izsmalcināti pagarinātām ekstremitātēm. Galva ir izteiktāk pagarināta un cilindriskāka nekā mājas kaķiem. Attālums no ausīm līdz acīm ir diezgan liels. Sugai ir bieza kažoka sega, uz galvas virsmas sarkanīgi brūna, uz ķermeņa tumši brūna ar baltiem plankumiem vēdera apakšdaļā. Purne ir gaišāka nekā ķermenis; zem acīm, no deguna līdz acs stūrim, ir balta svītra, arī zods ir balts. Ausis ir apaļotas. Acis ir lielas, novietotas priekšpusē un tuvu viena otrai; šāda acu novietojuma dēļ uzlabota stereoskopiskā redze. Sugai raksturīgi iegareni prēmolāri, tie ir divreiz lielāki nekā mājas kaķiem — šādi zobi nepieciešami, lai ķertu slidenas zivis. Vēl viena īpatnība ir nagi: tie ir samērā īsi un var ievilkties tikai daļēji — aptuveni 2/3 naga paliek ārpusē. Galvas un ķermeņa garums ir 41–50 cm, aste ir īsa, 13–15 cm gara. Kaķa svars ir vien 1,5–2,5 kg.
Sumatras kaķi, reģistrēti Kalimantanā, bijuši visaktīvākie naktī, bet nebrīvībā mātīte bijusi visaktīvākā rīta un vakara stundās. Suga dzīvo vientuļi un katram īpatnim ir sava teritorija, ko tas iezīmē ar smaržu. Pieņem, ka to uzturs galvenokārt sastāv no zivīm, tomēr ir ziņots arī par vardēm un rakveidīgajiem, kā arī žurkām un vistām. Kaķis ķer zivis, pilnībā iemetot galvu ūdenī, pēc tam nēsā laupījumu uz krastu, kur to apēd. Ir novērots, ka tie mazgā priekšmetus kā jenoti.
Skaņas, ko izdod Sumatras kaķis, līdzīgas mājas kaķa skaņām — tie murrā un izdod citus īsus skaņus.
Grūtniecība ilgst 56 dienas; no trim metieniem nebrīvībā viens sastāvēja no diviem kaķēniem, divi citi no viena. Nebrīvībā šie kaķi nodzīvoja līdz 14 gadiem.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/eMzOU1tEz14?si=q7Ov9ydN-zf5cmRI" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
