Parasta svīre spēj pavadīt gaisā līdz pat desmit mēnešus pēc kārtas, gandrīz nepieskaroties zemei, kas šajā kontekstā padara cilvēka lidojumu uz citu kontinentu par nieku.
Jau 1970. gados ornitologs Ronald Lockley nojauta šādu strīžu izturību, bet tikai 2016. gadā Lundas universitātes zinātnieki Zviedrijā to varēja apstiprināt, vērojot putnu migrāciju starp Zviedriju un Sahāras dienvidiem.
Pētnieki aprīkoja 13 pieaugušus strīžus ar miniaturizētām reģistrēšanas ierīcēm ar akselerometriem un gaismas sensoriem, izsekodami putnu aktivitāti un maršrutu vairākus gadus. Izrādījās, ka uz zemes putni pavada vidēji tikai aptuveni divus mēnešus gadā — vairošanās periodā —, bet visu pārējo laiku tie gandrīz pilnībā atrodas lidojumā, tikai retumis nosēžoties uz īsu laiku.
Trīs strīži pat pavadīja visus desmit migrācijas mēnešus bez nevienas nosēšanās, lai gan katra putna masa bija tuva 40 gramiem. Tas uzsver viņu ķermeņa un spārnu ārkārtējo aerodinamisko efektivitāti.
Zinātnieki saista atšķirības starp «tālbraucējiem» strīžiem un tiem, kas reizēm nosēžas, ar spalvu nomaiņu. Putni, kas spēja pavadīt visu laiku gaisā, parasti bija atjaunojuši galvenās lidošanas spalvas un ieguvuši kvalitatīvāku «lidošanas aparātu».
Strīži tērē lidojumā salīdzinoši maz enerģijas, pateicoties gludajam ķermenim un garajiem šaurajiem spārniem, kas rada celšanas spēku ar nelieliem enerģijas izdevumiem. Papildu enerģijas avots ir pastāvīga kukaiņu medības tieši gaisā. Pētnieki arī pieļauj, ka šie putni var snaust lidojuma laikā, uzņemot augstumu līdz 2–3 kilometriem rītausmā un krēslā, un pēc tam lēni planējot lejup, taču to precīzi vēl nav pierādīts.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru