Kāpēc suņiem nepatīk daži cilvēki? 0 39

Pat suņu īpašnieki dažkārt nevar saprast, kāpēc viņu mīlulis nerāda simpātijas kādam cilvēkam. Dažos gadījumos iemesls ir acīmredzams: piemēram, dzīvnieks var nepanest noteiktu smaržu vai baidīties no priekšmetiem, ko cilvēks tur rokās. Tomēr visbiežāk tas paliek mīkla.

Zinātnieki jau sen cenšas atminēt šo noslēpumu. Kopš 2005. gada biologi sāka aktīvāk pētīt suņu uzvedību, kas ļāva dziļāk izprast, kā šie dzīvnieki uztver informāciju par cilvēkiem un nosaka, vai pret tiem vērsties ar dusmām.

Suņu oža — īsta superspēja

Cilvēkiem ir aptuveni pieci–seši miljoni ožas receptoru, kamēr suņiem to ir 220 miljoni, bet dažām šķirnēm — pat 300 miljoni. Suņi spēj uztvert smaržas, kuras cilvēks pamana tikai tad, kad to koncentrācija ir 50 reizes lielāka. Dažos gadījumos smaržai jābūt 100 reizes koncentrētākai, pirms cilvēks to sajūt.

Pētījumi, izmantojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRT), parādīja, ka suņiem nav tik attīstītas lielās pieres daivas kā cilvēkiem. Tā vietā tiem ir masīvs ožas bumbuļs, kas aizņem 10 % smadzeņu.

Tā kā suņu oža mūsu ožai ir pārāka 10 000, bet dažkārt pat 100 000 reizes, tie spēj ne tikai uztvert cilvēkam nepieejamas smaržas, bet arī piešķirt tām īpašu nozīmi. Kamēr mēs parasti nesniedzam smaržām analīzi, suņi vāc un atceras informāciju par tām.

Dažkārt tas noved pie spēcīgām asociācijām. Piemēram, vienā nelielā pētījumā atklājās, ka suns reaģēja agresīvi tikai uz tiem cilvēkiem, kuri pirms došanās ārā bija ēduši picu. Mājdzīvnieks turpināja sajust garduma smaržu pat pēc vairākām stundām.

Iemesls tam bija, ka kucēna vecumā picas piegādātājs suni tramdīja ar kāju, kas izraisīja negatīvu asociāciju starp picas smaržu un briesmām. Šīs saiknes izpratne ļāva uzvedības speciālistam pārkvalificēt suni tā, lai tas šo smaržu asociētu nevis ar draudu, bet gan ar patīkamiem mirkļiem — piemēram, ar iespēju nogaršot gabaliņu.

Emocijām arī ir smarža

Pētījumi liecina, ka suņi spēj uztvert dažādu cilvēku emociju smaržas, pateicoties izmaiņām ķīmiskajos signālos, piemēram, adrenalīnā, sviedros un ķermeņa smaržā.

2018. gada pētījumā zinātnieki savāca sviedrus no mājdzīvnieku īpašniekiem, kamēr tie skatījās komēdijas vai šausmu filmas. Suņus nejauši sadalīja grupās, kas saostīja vai nu pēc «bailēm», vai pēc «prieka». Rezultātā noskaidrojās, ka suņi, kuri saostīja «bailes», bija vairāk koncentrēti uz saviem īpašniekiem un biežāk reaģēja uz viņu stresu.

Citi pētījumi parādīja, ka suņi spēj sajust izmaiņas «cīnies vai bēdz» reakcijā, tostarp pārmaiņas sejas izteiksmē un žestos.

Tātad, kad suns izvērtē, kuru cilvēku sakost vai uzbrukt ar riešanu, tas balstās uz savu ožu. Varbūt tam nepatīk konkrēta smarža un ar to saistītā asociācija, vai arī suns sajūt, ka cilvēks izjūt bailes vai atrodas stiprā stresā.