Pirms diviem gadsimtiem Ženēvas ārsts Žurine publicēja savus neparasto eksperimentu rezultātus.
Zinātnieks noskaidroja, ka sikspārņi, kuriem piemīt izcilas orientēšanās spējas tumsā (šī pārsteidzošā īpašība bija zināma jau krietni pirms Žurine), kļuva pilnīgi bezpalīdzīgi, ja viņiem ar vati aizbāza... ausis. Žurine pieļāva, ka dzirde sikspārņiem aizstāj redzi.
Vēlāk šo pieņēmumu apstiprināja itālietis Spallanzani, veicot virkni līdzīgu eksperimentu. Bet kā tad šis dzīvnieciņš uztver klusas lietas? Viens no zinātniekiem, kurš bija ieinteresēts, kāpēc sikspārnis lidojuma laikā gandrīz pastāvīgi izdod pīkstienus, nolēma aizbāzt tam ne ausis, bet muti. Un kas tad? Dzīvnieciņš atkal, šķita, zaudēja redzi... Tādējādi noskaidrojās, ka sikspārņiem par «ceļvedi» kalpo pīkstiens: uztverot no dažādiem objektiem atstaroto eko, dzīvnieciņš precīzi nosaka to atrašanās vietu telpā un viegli atrod ceļu, pat bez redzes palīdzības. Šķiet, mīkla atrisināta.
Tomēr... Zinātnieki noteica skaņas viļņu diapazonu, ko «izmanto» sikspārņi. Viņu «eholokatora» minimālā viļņa garums bija aptuveni četri milimetri. Ir zināms, ka skaņas viļņi var atstaroties tikai no objektiem, kuru garums ir vismaz puse no šiem viļņiem. Tātad teorētiski sikspārņi varēja telpā atklāt tikai priekšmetus, kuru izmēri nav mazāki par diviem milimetriem.
Tomēr neseni pētījumi parādīja, ka sikspārņi «ievēroja» daudz mazākus objektus. Pētnieki pieradināja tos pie noteiktas skaņas, kas signalizēja par barošanās laiku, ielidot tumšā telpā, kur viens no laboratorijas darbiniekiem izstieptā rokā ar pinceti turēja milimetru garu tārpiņu. Neviens no sikspārņiem nekļūdījās ne reizi...
Eksperiments tika sarežģīts. Durvīs, kas šķīra divas telpas, ievietoja neilona sietu ar tāmām, knapi pamanāmām šķiedrām — līdz astoņām simtdaļām milimetra. Un kas tad? Lidojot cauri šīs gandrīz neredzamās sieta šūnām, neviens no sikspārņiem pat neaizķēra visplānāko šķiedru. Tā tika noteikts interesants fakts — spēja «redzēt» objektus, izmantojot ultraskaņu, sikspārņiem bija 25 reizes augstāka nekā «aprēķinātā».
Kas tad īsti notiek? Kā darbojas sikspārņu orientācijas ultraskaņas mehānisms?
...Viens no zinātniekiem, kas piedalījās jaunajā sikspārņu eksperimentu sērijā, norādīja: «Vēl nav skaidrs, kāda būs precīza atbilde uz šiem jautājumiem. Bet viens ir acīmredzams — bionikas speciālistiem šeit ir ko mācīties... »
