Pētījumi rāda, ka milzu panda, ko ilgstoši uzskatīja par vientuļu dzīvnieku, vada pārsteidzoši aktīvu sociālo dzīvi! Tā mijiedarbojas ar draugiem un ģimeni veidā, kas atgādina statusu apmaiņu sociālajos tīklos.
Veicot pētījumu par pandām Voložanas dabas rezervātā, Mičiganas Valsts universitātes zinātnieki pievērsās uzmanību kokiem. Skan neparasti, taču šie dzīvnieki atstāj smaržas signālus uz koksnes citiem sugas pārstāvjiem. Kā izrādījās, šie ziņojumi var būt visai sarežģīti!
«Acīmredzami, viņi apmainās ar informāciju, izmantojot ar smaržu marķēšanu saistītu uzvedību», — norādīja Tomass Konors, pētījuma vadošais autors.
Lai arī smaržu marķēšana nav kas jauns, šis pētījums parāda, ka pandu saziņā notiek daudz vairāk aktivitātes, nekā iepriekš uzskatīja.
Lai arī pandas ne «publicē» rakstus par sazvērestību teorijām un nedalās ar memiem par kaķiem tāpat kā cilvēki sociālajos tīklos, tās var paziņot citiem, ka bieži apmeklē noteiktu teritoriju, «reģistrējoties» pie konkrēta koka. Turklāt tās atstāj informāciju par dzimumu, vecumu, vairošanās statusu, raksturu un ķermeņa izmēriem.
Pētnieki apstiprināja savu sociālo tīklu hipotēzi, analizējot pandu izkārnījumus. Tā kā viena pieauguša panda izkārnās no 40 līdz 90 reizēm dienā, analīzei bija pieejami daudzi paraugi, kas arī palīdzēja noteikt laika ietvarus koku marķēšanai.
Komanda izguva DNS no izkārnījumiem, kas savākti 46 kvadrātkilometru platībā, lai identificētu atsevišķas pandas un noskaidrotu, vai tās bija radinieces tām, kuras apstājās pie tiem pašiem kokiem, lai «ievietotu ierakstu».
«Mēs noteicām divas indivīdas, kas atrodas noteiktā attālumā viena no otras, par grupu», — ziņo autori. «Pat ja viņas tieši nesazinās un fiziski nesatiekas, tās var apmainīties ar informāciju caur smaržas ķīmisko parakstu. Tas radīja sociālo tīklu analīzei».
Uostot atzīmētu koku, panda var noteikt, vai viņa jau iepriekš bija saskārusies ar šo «ierakstu», un uztvert citus pazīmju signālus, piemēram, dzimumu, dominanci, izmēru un gatavību vairoties.
Interesanti, ka pētnieki pamanīja izmaiņas pandu uzvedībā gada laikā. Lielākajā daļā gadījumu dzīvnieki deva priekšroku saziņai ar tuvākajiem radiniekiem, taču vaislas sezonā jaunu iepazīšanos skaits būtiski palielinājās. Zinātnieki pieļauj, ka tas tiek darīts gan teritorijas iezīmēšanai, izmantojot kokus kā karti, gan lai novērstu radniecīgu vairošanos un riskantu konkurenci par partneri, kas prasa daudz enerģijas.
