Šodien tumšas acis biežāk sastopamas mājas suņiem, un, iespējams, tas nav nejauši. Iemesls ir tāds, ka cilvēki uztver šo iezīmi kā draudzīgāku.
No brīža, kad suņi tika piejaukoti — aptuveni pirms 15 000–50 000 gadiem — cilvēki sāka atlasīt tajos noteiktas īpašības.
Šo īpašību vidū, visticamāk, iekļāvās arī «kucēnu acis». Iepriekš zinātnieki bija noskaidrojuši, ka suņiem attīstījušies specifiski sejas muskuļi, kas ļauj tiem saglabāt skumju izteiksmi, kas rada cilvēkos vēlmi par tiem rūpēties.
Mūsdienu pētījumi liecina, ka cilvēki varētu būt ietekmējuši arī suņu acu krāsu. Pētījums, ko veica japāņu zinātnieki, parādīja, ka tumšas acis mājas suņiem sastopamas biežāk nekā viņu savvaļas radiniekiem, un ka cilvēki uztver suņus ar tumšām acīm kā draudzīgākus.
Ko saka pētījums
Zinātnieki norādīja, ka vēlāk veikta noteiktu šķirņu audzēšana arī varēja ietekmēt suņu acu krāsu: piemēram, zilais merles apmatojuma tonis, ko novēro tādās šķirnēs kā šelti un borderkollijs, asociējas ar zilām acīm.
Tomēr, salīdzinot vilku un mūsdienu suņu acis, var saskatīt acīmredzamas likumsakarības. Zinātnieki analizēja varavīksnenes krāsu 22 attēlos ar pelēkiem vilkiem ar dažādu apmatojumu, kā arī 81 mājas suņa fotogrāfijas. Rezultātā viņi atklāja, ka mājas suņiem acis parasti ir tumšākas un tām ir sarkanīgāks tonis.
Lai saprastu, kā tas ietekmē cilvēkus, autori izveidoja 12 attēlu pāru, kuros vienā foto bija attēlots mājas suns ar gaišām acīm, bet otrā — tas pats suns ar tumšām acīm. Šos pārus parādīja 76 dalībniekiem, kuriem lūdza novērtēt suņus pēc dažādām personības īpašībām un pēc tā, cik ļoti viņi vēlētos ar tiem mijiedarboties vai paturēt pie sevis.
Komanda atklāja, ka suņi ar tumšām acīm saņēma augstākus vērtējumus par draudzīgumu nekā suņi ar gaišām acīm, un tika uzskatīti par mierīgākiem, sabiedriskākiem un cilvēkam atkarīgākiem, kā arī mazāk agresīviem, gudriem un nobriedušiem. Līdzīgi rezultāti tika iegūti, kad aptauju atkārtoja ar 66 dalībniekiem.
