Atliekta apmierināšanās spēlē svarīgu lomu cilvēka psiholoģijā un veido daudzu cilvēka kultūras aspektu pamatā, tostarp sociālās mijiedarbības un reliģiskās prakses. Šajā jomā par izšķirošo pētījumu kļuva Stenfordas «zefīra eksperiments», kas veikts gandrīz pirms pusgadsimta. Zinātnieki pētīja, kā pirmsskolas vecuma bērni tiek galā ar izvēli: apēst vienu zefīru tagad vai nogaidīt nedaudz un vēlāk saņemt divus zefīrus.
Zefīra tests pārstāv kaut ko vairāk nekā vienkārši interesantu eksperimentu ar bērniem. Sākotnējie pētījumi parādīja, ka bērniem ar augstāku gribasspēku ir mazāk uzvedības problēmu, viņi saņem augstākas atzīmes mācībās un tiem ir zemāks ķermeņa masas indekss. Turklāt vēlākie pētījumi atklāja, ka bērnu sociāli ekonomiskais stāvoklis ir nozīmīgs faktors.
Fona apstākļi ietekmē gribasspēku. Acīmredzami vieglāk pretoties kārdinājumiem un uzticēties autoritātēm, ja cilvēks audzis privilēģētā vidē. 2020. gada pētījums, publicēts Journal of Economic Behavior & Organization, parādīja, ka tests neprognozē pašregulāciju vidējā vecumā.
Pretoties kārdinājumiem spēj ne tikai cilvēki, bet arī daži dzīvnieki. Nesenie pētījumi parādīja, ka pat sepijas spēj izturēt šo testu (tiesa, zefīra vietā viņām bija krabji).
Atliekta apmierināšanās novērota arī tādos dzīvniekos kā pērtiķi, papagaiļi un vārnas. Kā tas notiek? Pārskats, aptverot 52 pētījumus, secināja, ka zinātniekiem pagaidām nav pietiekamu datu, lai izprastu atliekta apmierināšanās pamatmehānismus dzīvnieku pasaulē (ieskaitot cilvēkus). Tajā pašā sugā novērojamas būtiskas variācijas, līdzīgi kā cilvēkiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru