Agrāk uzskatīja, ka pleistocēna vidū (aptuveni pirms 400 000 gadiem) cilvēki medīja vienīgi lielus zīdītājus. Tomēr jaunais pētījums parādīja, ka seno cilvēku uzturā bieži iekļāvās arī bebru gaļa.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Scientific Reports, vācu un holandiešu zinātnieki no Maincas Johana Gutenberga universitātes, Lēdenes universitātes un Leibnica arheoloģijas centra veica vismaz 94 bebru palieku analīzi, kas pastāvējušas pirms 400 000 gadiem. Šo dzīvnieku kauli atrasti Bilzingslebenas apmetnē Vācijā.
Uz daudziem kauliem pētnieki atrada griezumu pēdas, visticamāk, atstātas ar akmens darbarīkiem. Šo griezumu forma un izvietojums liecina, ka senie cilvēki varēja medīt bebrus gan gaļas, gan to kažoku dēļ.
Kāpēc senie cilvēki ēda bebrus?
Lielākā daļa bebru palieku ar griezuma pazīmēm piederēja jauniem pieaugušiem indivīdiem. Cilvēki varēja mērķtiecīgi medīt nepieredzējušus, bet jau nobriedušus un taukainus dzīvniekus. Bebrus arī varēja nogalināt kastoreuma (bebru izdalījuma) dēļ — vielas, ko izmantoja tradicionālajā medicīnā un kā ēsmas līdzekli medībās.
Jaunais pētījums apšauba iepriekšējos priekšstatus par seno cilvēku uztura paradumiem. Agrāk tika uzskatīts, ka mūsu priekšteču uzturs bija diezgan ierobežots. Pētnieki uzskatīja, ka viņi medīja tikai lielus dzīvniekus, piemēram, briežus un savvaļas liellopus.
Pēc jaunā pētījuma autoru teiktā, kļūdainie priekšstati varēja rasties tāpēc, ka pleistocēna lielo dzīvnieku paliekas saglabājās labāk un līdz ar to tika pētītas rūpīgāk nekā mazo dzīvnieku un augu pārtikas paliekas.
Kopumā cilvēku uztura ieradumi turpina attīstīties un pārsteigt. Piemēram, nesen kļuva zināms, ka dažās Lielbritānijas skolās bērniem sāka piedāvāt ēdienus no kukaiņiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru