Tūkstošiem gadu garumā, sākot no IX gadsimta pirms mūsu ēras līdz IV gadsimtam mūsu ēras, senie ēģiptieši godināja dažādas dzīvnieku sugas un mūmificēja tās reliģiskos nolūkos. Starp šiem svētajiem radījumiem bija babuīni. Šie pērtiķi nedzīvoja Senās Ēģiptes teritorijā, un līdz šim zinātniekiem nav daudz zināms par to, no kurienes tie tika atvesti un kā tie tika turēti.
Lai aizpildītu šo tukšumu, Beļģijas Karaliskā dabaszinātņu institūta pētnieku grupa, kuru raksts publicēts žurnālā PLOS ONE, veica pētījumu par 36 babuīnu mūmiju skeleta paliekām, kas atrastas tā sauktajā Pērtiķu ielejā, kas atrodas Nīlas rietumu krastā pretī Luksoram.
Mūmijas, kas datētas ar periodu no 800. līdz 500. gadam pirms mūsu ēras, piederēja dažāda vecuma babuīniem. Dažādi bojājumi, deformācijas un citas kaulu anomālijas liecina, ka visi pērtiķi cieta no daudziem vielmaiņas traucējumiem, ko izraisīja slikta uztura un hronisks saules gaismas trūkums, iespējams, jo tie piedzimst un dzīvoja nebrīvē. Līdzīgas patoloģijas tika atrastas arī citu divu vietu babuīnu mūmijās, kas norāda, ka šāda attieksme pret svētajiem pērtiķiem bija izplatīta visā Senajā Ēģiptē.
Zinātnieki arī secināja, ka svēto babuīnu senči, kuru populāciju audzēja ēģiptieši, tika noķerti Nīlas augšgalā mūsdienu Sudānas teritorijā, kā arī Āfrikas ragā un dienvidu Arābijas pussalā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru