Peles varētu būt spēja pašatpazīšanai 0 33

Pētījuma autori no Teksasas Universitātes Dienvidrietumu medicīnas centra (UTSMC) veica neironu analīzi un savus novērojumus, lai noskaidrotu, vai parastā mājas pele C57BL/6 (Mus musculus) var pamanīt izmaiņas savā izskatā — kontrastējošu baltas tintes traipu uz pieres — skatoties uz sevi spogulī.

Pētījuma autori noskaidroja, ka peles patiešām pamanīja izmaiņas izskatā un sāka aktīvi ķemmēt savu galvu pēc tam, kad bija apskatījušās spogulī. Lai gan tas nav tiešs pierādījums pašapziņai, tas uzdod interesantus jautājumus par kognitīvām spējām un izziņu dzīvniekos.

«Lai izveidotu epizodisko atmiņu, piemēram, par mūsu ikdienas dzīves notikumiem, smadzenes veido un saglabā informāciju par to, kur, kas, kad un kurš, un svarīgākā sastāvdaļa ir informācija par sevi vai savu statusu», — norādīja neirobiologs un pētījuma vecākais autors Takashi Kitamura. «Pētnieki parasti pēta, kā smadzenes kodē vai atpazīst citus, bet pašizpratnes aspekts paliek neskaidrs».

Kas ir spoguļa tests

Spoguļa pašatpazīšanas tests (MSR) daļēji tika ierosināts Čārlza Darvina, bet oficiāli izstrādāts 1970. gadā amerikāņu psihologa Gordona Gellappa jaunākā, lai novērtētu vizuālo pašapziņu cilvēkam nepiederīgās sugās.

Ideja bija tāda, ka, ja dzīvnieks, stāvot spogulī un apskatot savu ķermenī uzklāto atzīmi — krāsu vai uzlīmi — izrāda interesi par šo atzīmi, tas liecinātu par augstu kognitīvo pašapziņas un apziņas līmeni.

Tomēr šai metodei ir pamatota kritika. Tā ir ierobežota sugām, kas galvenokārt paļaujas uz vizuālajiem signāliem. Piemēram, suņi atpazīst savu smaržu, bet neiztur MSR testu. Tas arī ir atkarīgs no tā, cik motivēts dzīvnieks ir izpētīt uzlikto atzīmi.

Interesanti, ka jaunajā pētījumā ne visas peles rādīja uzvedību, kas nepieciešama, lai veiksmīgi izietu testu. Grauzēji, kuri sāka ķemmēt galvu, acīmredzot, lai noņemtu balto traipu, bija tie, kas jau bija izgājuši citus testus un bija pieraduši pie spoguļiem.

Peles arī pilnībā ignorēja traipu, ja tinte sakrita ar viņu kažoka krāsu, kas norāda pētniekiem, ka atpazīšana joprojām balstījās uz redzi, nevis uz traipa taktilo sajūtu. Kad traips bija neliels (0,2 cm²) un atšķīrās no kažoka krāsas, peles to arī nepamanīja.

Dažas interesantas detaļas

Tomēr jaunā pētījuma ietvaros zinātnieki nolēma padziļināties tēmā. Viņi atklāja neironu apakškopu hipokampā, kas piedalās vizuālā sava tēla veidošanā un glabāšanā, un šie neironi aktivizējās brīdī, kad peles «atpazina» sevi spogulī. Kad autori aktivizēja šos neironus, peles pārstāja izrādīt higiēnas uzvedību pirms spoguļa.

Interesanti, ka cita šo neironu apakškopa arī aktivizējās, kad dzīvnieks vēroja dublieri — peli ar līdzīgu krāsojumu un izskatu.

Komanda arī noskaidroja, ka sociāli izolētas peles un melnās kažoka peles, kas audzētas starp grauzējiem ar baltu kažoku, neizrādīja fizisku vai neironu pašatpazīšanu MSR testa laikā. Pētnieki pieļauj, ka, lai dzīvniekiem attīstītos «pašapziņa», tiem nepieciešama socializēšanās ar līdzīgām peļu sugām, lai šīs neironu ķēdes varētu attīstīties.