Kāpēc odu tēviņi reiz sūkuši asinis, bet tagad kļuvuši par veģetāriešiem? 0 36

Zinātnieku grupa no Nankinas Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūta, Ķīnas Zinātņu akadēmijas, un Libānas Universitātes izdarīja nozīmīgu atklājumu, atklājot visagrāko no zināmajiem fosilajiem odiem libānas dzintarā, kura vecums ir aptuveni 100 miljonu gadu. Šie lieliski saglabājušies kukaiņi ir divi viena sugas tēviņi ar dūrveida sūkošu mutes aparātu, kas liek domāt, ka tie varēja sūkt asinis.

«Libānas dzintars ir vecākais dzintars ar bagātīgu bioloģisko saturu. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs materiāls, jo tā veidošanās sakrīt ar ziedaugu parādīšanos un izplatīšanos, kas būtiski ietekmē apputeksnētāju un ziedaugu kopējo evolūciju», — sacīja pētījuma līdzautors Deni Azars.

Odu dzimta Culicidae ietver vairāk nekā 3 000 dažādu sugu. Pētījuma autori norāda, ka jaunie dati liecina, ka pagātnē arī odu tēviņi varēja baroties ar asinīm.

Odu mātītes ir asinssūcoši kukaiņi, kas padarīja tās par galvenajiem infekcijas slimību pārnēsātājiem. Uzskata, ka hematofāgija kukaiņos radusies evolūcijas pārejā no dūrveida-sūkoša mutes aparāta, ko izmantoja, lai izvilktu augu sulas. Piemēram, asinssūcošās blusas, visticamāk, radās no kukaiņiem, kas barojās ar nektāru. Tomēr izpēte par asinēšanās evolūciju ir sarežģīts uzdevums, daļēji tāpēc, ka kukaiņu fosiliju ierakstā trūkst datu.

Jaunajā pētījumā zinātnieki apraksta divus odu tēviņus ar dūrveida sūkošu mutes aparātu, kuriem bija ass trīsstūrains apakšžoklis ar sīkām zobītēm.

Pētnieki ziņo, ka odu saglabāšanās dzintarā norāda uz ģints agrāku izplatību, kas datējama ar agrīno krīta periodu. Tas arī liecina, ka hematofāģijas evolūcija bija sarežģītāka nekā līdz šim uzskatīts, jo tālā pagātnē pastāvēja tēviņi, kuri varēja baroties ar asinīm.

Kāpēc mūsdienās pastāv tikai asinssūcošas mātītes, zinātnieki pagaidām nespēj izskaidrot.