Odu pētījums: kā odu atrod cilvēkus, bēgot no aukstuma 0 31

Odi atklāj cilvēkus, pateicoties ožai un redzei: aiz mums stiepjas oglekļa dioksīda un dažādu ķermeņa smaku mākonis, kā arī viņi spēj mūs redzēt. Tomēr lielos attālumos viņi paļaujas uz ožu un redzi, bet, kad tuvojas dažus centimetrus, aktivizējas cita sekošanas sistēma — temperatūras.

Termoreceptori odiem atrodas uz viņu antenu galiem. Agrāk tika uzskatīts, ka šie receptori vienkārši mēra apkārtējās vides temperatūru. Tomēr pagājušajā gadā Brandeisa Universitātes pētnieki publicēja rakstu žurnālā Neuron, kurā apgalvoja, ka mušu sistēma ir sarežģītāka: viņu termoreceptori fiksē temperatūras izmaiņas, un daži reaģē uz paaugstināšanos, bet citi — uz pazemināšanos. Abi receptoru tipi ir tik jutīgi, ka spēj atklāt temperatūras izmaiņas uz simtdaļas grāda. Odi, būdami tuvākie mušu evolūcijas radinieki, arī ir aprīkoti ar līdzīgiem receptoriem.

Varētu pieņemt, ka, kad ods vajā cilvēku, viņš orientējas uz receptoriem, kas fiksē siltuma pieaugumu, un virzās uz vietām, kur temperatūra ir augstāka. Tomēr jauni eksperimenti parādīja, ka tā nav. Pētnieki atslēdza odiem gēnu, kas atbild par receptoru proteīnu IR21a, kas reaģē uz temperatūras pazemināšanos. Pēc tam mutantus un parastus odus ievietoja kastē ar siltu sienu, kas imitēja cilvēka temperatūru, no kuras arī izplatījās oglekļa dioksīda viļņi, kas imitēja cilvēka elpošanu.

Parastie odi, pieejot pie sienas, grupējās tajās vietās, kur temperatūra bija līdzīga cilvēka temperatūrai, kamēr mutanti neizrādīja interesi par siltajām zonām. Citā eksperimentā odiem piedāvāja divus asins paraugus: viens bija istabas temperatūrā, bet otrs — uzsildīts līdz plaukstas temperatūrai. Atkal mutantie odi neizrādīja īpašu interesi par uzsildīto asins paraugu. Šo eksperimentu rezultāti tika publicēti žurnālā Science.

Tādējādi uz siltajām vietām odiem virza šūnas, kas jūt temperatūras pazemināšanos. Pirmajā brīdī tas var šķist dīvaini, bet tikai pirmajā brīdī: iedomāsimies, ka ods tuvojas cilvēkam, bet pēkšņi novirzās no kursa (piemēram, cilvēks sper soli malā). Šajā gadījumā atdzesēšanas receptori nekavējoties paziņos odam, ka viņš virzās nepareizā virzienā; var teikt, ka odu temperatūras navigācija darbojas no pretējā.

Kad ods izvēlas konkrētu vietu nosēšanai un barošanās uzsākšanai, viņam atkal palīdz tie paši receptori — siltās vietās ir lielākas iespējas iegūt asinis. Izpratne par termorecepcijas lomu odu barības meklēšanā var novest pie jaunu metožu izstrādes, kas ļautu tos atbaidīt vai apmānīt, jo nevajadzētu aizmirst, ka odi ne tikai kod, bet arī pārnēsā bīstamas slimības, piemēram, malāriju un dzelteno drudzi.