Lielākajai daļai dzīvnieku, īpaši tiem, kas iestieg ilgstošā ziemas miegā, ir jāgatavojas šim procesam — šis sagatavošanās periods tiek saukts par fotoperiodismu.
Mākslīgie dzīvnieki izjūt miega laika tuvošanos, pateicoties temperatūras izmaiņām. Siltasiņu dzīvniekiem signāls ir aukstuma iestāšanās, savukārt tuksneša un tropu iemītniekiem — straujš temperatūras pieaugums un lietus trūkums. Šādos brīžos dzīvnieki sāk aktīvi pieņemt svaru un krāt pārtiku, kā arī meklē un sagatavo patvērumu ziemas miegam. Tikai sikspārņi var atļauties negaidīti iemigt un iestigt „steidzīgā” īsajā ziemas miegā.
Jāatzīmē, ka daudzi dzīvnieki periodiski pamostas ziemas miega laikā, piemēram, lai papildinātu nepieciešamo vielu krājumus organismā — paēstu un padzertos. Turklāt ziemas miega procesā zvēri turpina uzraudzīt savu stāvokli. Ja viņu patvērumā mainās temperatūra, kļūst pārāk mitrs vai sauss, viņi var pamosties un sākt meklēt jaunu vietu savai sezonālajai „atpūtai”.
Vienīgais radījums, kas var nepamosties ziemas miega laikā (ja to, protams, neiztraucē), ir brūnais lācis.
