Mēs bieži uzskatām, ka cilvēki ir visgudrākie radījumi, bet dzīvnieki ieņem zemāku pakāpi. Tomēr pētījumi rāda, ka suņu pasaules uztvere var būt līdzīga cilvēku uztverei.
Nesenā pētījumā, ko veica Eötvöša Lorānda Universitātes etoloģijas katedras zinātnieki, tika analizēts, kā suņi un mazi bērni uztver un interpretē norādīšanas žestus. Rezultāti parādīja, ka daži gudri suņi apstrādā informāciju par pasauli līdzīgi cilvēkiem.
Kā tika veikts pētījums?
Pētnieki norādīja suņiem un bērniem uz noteiktu objektu atrašanās vietām un novēroja viņu reakcijas uz žestiem. Bērni ātri saprata, ka kustība norāda uz pašu objektu, kamēr suņi uztvēra žestus kā norādes par to, kurā virzienā domāt un kustēties.
Ko noskaidroja zinātnieki?
Pētnieki centās saprast, kāpēc pastāv tik liela atšķirība žestu interpretācijā. Pirmais pieņēmums balstījās uz to, ka suņu redze ir mazāk asa nekā cilvēkiem, bet otrais — uz to, ka suņiem svarīgākas ir telpiskās īpašības, nevis paši objekti.
Lai pārbaudītu savus pieņēmumus, zinātnieki veica uzvedības testus ar 82 suņiem. Pirmajā izmēģinājumā dzīvniekiem bija jāatceras, uz kuru šķīvi — labo vai kreiso — tika nolikts kārums. Otrajā izmēģinājumā šķīvji atradās vidū, bet tiem bija atšķirīgas formas un krāsas. Rezultāti parādīja, ka suņi ātrāk apguva, kad kārums atradās noteiktā pusē — labajā vai kreisajā.
Mērot suņu redzes asumu, pētnieki atklāja, ka dzīvnieki ar īsu galvu ir ar redzes īpašībām, kas līdzīgas cilvēku redzei. Turklāt suņi ar augstākām kognitīvajām spējām labāk asociēja informāciju ar objektiem un vietām.
Pēc suņu atmiņas, uzmanības un pacietības pārbaudes zinātnieki pamanīja, ka dzīvnieki ar augstiem kognitīvajiem rādītājiem sarežģītākos telpiskās novirzes uzdevumos saista informāciju ar objektiem tikpat viegli kā ar vietām.
Uz kādiem secinājumiem nonāca pētnieki?
Pētījumu gaitā zinātnieki secināja, ka suņu tendence uz telpiskajiem aizspriedumiem ir saistīta ar noteiktiem kognitīviem faktoriem. No vienas puses, šīs zināšanas palīdz labāk izprast un analizēt suņu uzvedību, kas atšķiras no cilvēku uzvedības. No otras puses, tas ļauj secināt, ka „gudrāki un spējīgāki” suņi rūpīga un sarežģīta apmācību procesa laikā var pārvarēt savus aizspriedumus un uztvert pasauli gandrīz tāpat kā cilvēki.
