Ne visas dzīvnieku sugas visā dzīves laikā saglabā to dzimumu, kas tām bija embrionālās attīstības posmā.
Piemēram, dažas zivis, piemēram, klaunzivis, sākotnēji piedzimst kā tēviņi, bet pēc tam pārvēršas par mātītēm un paliek tādas līdz mūža beigām. Citas sugas var mainīt dzimumu pretējā virzienā, bet dažām ir gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumorgāni, un dažādos dzīves posmos tās uzvedas vai nu kā tēviņi, vai kā mātītes.
Iemesli, kāpēc zivis maina dzimumu, var būt dažādi. Piemēram, japāņu orizijas, piedzimstot kā ģenētiski tēviņi vai mātītes, spēj mainīt savu dzimumu atkarībā no ūdens temperatūras svārstībām.
Pētnieki no Nagojas Universitātes žurnālā Biology Open piemin vēl vienu vides faktoru — izrādās, orizijas var kļūt par tēviņiem bada apstākļos. Kad mātītes piecas dienas tika turētas bez pārtikas, tām attīstījās sēklinieki, un spuras ieguva tēviņiem raksturīgu formu. Šīs izmaiņas novēroja ne visām mātītēm, bet tikai 20%. Turpmākie eksperimenti parādīja, ka izsalkušām zivīm notiek vielmaiņas izmaiņas — tās sintezē mazāk taukskābju, kas savukārt ietekmē gēnu aktivitāti, kas atbild par dzimuma noteikšanu.
Atstāt komentāru