Pastāv uzskats, ka gaļa un produkti no tās, kas nāk no fermām, kurās rūpējas par dzīvniekiem, ir ar izteiktāku garšu salīdzinājumā ar tiem, kas ražoti uzņēmumos, kas orientējas tikai uz apjomu un ražošanas ātrumu. Tomēr iespējams, ka šīs atšķirības ir tikai mūsu iztēles auglis.
Eriks Andersons no Taffsta Universitātes un Liza Feldmane Barreta no Ziemeļaustrumu universitātes un Masačūsetsas kopējās klīnikas veica interesantu eksperimentu. Dalībniekiem tika piedāvāts nogaršot žāvētu gaļu, cepešgaļu un šķiņķi, un pēc tam novērtēt katra produkta garšu. Atšķirības bija tādas, ka uz viena no šķiņķiem bija norādīta informācija, ka cūkas, no kurām tas izgatavots, ganījās zaļās pļavās un bija iespēja sazināties savā starpā (sociālā mijiedarbība samazina stresu un uzlabo vispārējo stāvokli), kamēr uz otra šķiņķa bija etiķete, kas uzsvēra ražošanas pieeju, kas ignorē dzīvnieku labklājību. Tāpat bija neitrālas etiķetes, kas neizcēla humānismu vai tā trūkumu. Gaļa abos gadījumos bija identiska, atšķīrās tikai etiķetes. Dalībnieki vispirms nogaršoja gaļas izstrādājumus bez jebkādām atzīmēm, lai novērtētu to garšu bez aizspriedumiem.
Rezultāti parādīja, ka „nehumānās” produkcijas patēriņš kopumā bija mazāks, un dalībnieki paziņoja par nodomu nākotnē izvairīties no to iegādes vai vismaz nemaksāt par tām augstu cenu. Pat smaržas un garšas uztvere mainījās pēc iepazīšanās ar „nehumāno” aprakstu: šķiņķis šķita pārāk taukains un sāļš. Tajā pašā laikā produkti, kas it kā tika ražoti ar rūpēm par dzīvniekiem, būtiski neatšķīrās pēc subjektīvajiem garšas kvalitātes rādītājiem no tiem, uz kuriem nebija etiķešu vai tās bija neitrālas. Iespējams, ka „humāno” produktu garšas uzlabošanas trūkums saistīts ar to, ka visi eksperimenta paraugi tika ņemti tieši no saimniecībām, kas pievērš uzmanību dzīvnieku labklājībai.
Šāda garšas uztveres izkropļošana nav jaunums — paši pētījuma autori piemin līdzīgu eksperimentu, kurā vārdi „organisks” un „ekoloģisks” pozitīvi ietekmēja ēdiena garšas uztveri. Gaļas gadījumā var secināt, ka mūsu morālās nostādnes ietekmē garšas sajūtas, tomēr arī iespējams, ka cilvēki vienkārši sagaida sliktu garšu no gaļas no fermām, kurās nerūpējas par dzīvniekiem, un šī gaida var būt balstīta uz negatīvu pieredzi pagātnē. Jebkurā gadījumā emociju, domu un vispārējā „iekšējā pasaules” ietekmes uz mūsu sajūtām problēma ir interesanta tēma, un cerams, ka šādu eksperimentālo pētījumu kļūs vairāk.
Atstāt komentāru