Latimerijas ir vienas no vispazīstamākajām dzīvajām fosilijām. Tiek uzskatīts, ka tās gandrīz nav mainījušās pēdējo 400 miljonu gadu laikā, lai gan ne visi piekrīt šim viedoklim: mūsdienu pētījumi rāda, ka latimerijas tomēr ir evolūcionējušās, proti, mainījušās, un pat diezgan ātri. Tā vai citādi, līdz mūsu dienām ir nonākuši tikai divi latimeriju veidi no ļoti senās Ceolacanthiformes kārtas.
Pētnieki no Francijas Jūras resursu institūta un Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra ziņo žurnālā Current Biology, ka latimerijas ir ilgmūžīgas ne tikai evolūcijas ziņā, bet arī individuāli, proti, pēc zivju standartiem tās dzīvo ļoti ilgi. Iepriekš latimeriju mūža ilgums tika novērtēts, taču rezultāti pārsteidza ar savu mazumu — tikai apmēram 20 gadi.
Parādījušies jauni tehnoloģiju un zvīņu paraugi ļāva iegūt precīzākus datus. Zivju vecums tiek noteikts pēc īpašiem gredzeniem uz zvīņām, kuru skaits palielinās katru dzīves gadu. Iepriekš daži gada gredzeni uz latimeriju zvīņām tika vienkārši nepamanīti. Tagad vienai no latimerijām, kuras zvīņas tika pētītas, tika saskaitīti veseli 84 gadi. Un, kā apgalvo pētījuma autori, tas nav limits — var droši teikt, ka latimerijas dzīvo apmēram simts gadus.
Latimerijas ir olšūnu dzemdētājas: tās nobriest ikriņos, kurus māte iznēsā savā ķermenī — šāda „iekšdzemdību” attīstība latimerijām turpinās piecus gadus; savukārt nobriešanai tās sasniedz 55 gadu vecumā.
Starptautiskajā zivju vidū ir arī ilgmūžīgas sugas Lielgalvu dzimtā un starp haizivīm. Starp citu, tieši haizivīm pieder rekords mūža ilguma ziņā starp zivīm: pirms dažiem gadiem žurnālā Science tika publicēts raksts par to, ka Grenlandes haizivis var nodzīvot līdz 500 gadiem.
