Zinātnieki atklāja milzu skatu manta dziļūdens iegremdēšanās noslēpumu. Izrādījās, ka viņi spēj nirt apbrīnojamos dziļumos — vairāk nekā 1200 metrus. Agrāk neviens pat neiedomājās, ka šie jūras radījumi var nokrist tik zemu.
Starptautiska pētnieku grupa vairākus gadus novēroja okeāna skatus manta Peru, Indonēzijā un Jaunzēlandē. Lai saprastu skatu uzvedību, 24 indivīdiem tika uzstādītas īpašas atzīmes. Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā Frontiers in Marine Science.
„Mēs parādījām, ka atklātā jūrā okeāna skati manta spēj iegremdēties dziļumā, kas pārsniedz 1200 metrus, kas ir daudz dziļāk, nekā iepriekš tika uzskatīts,” sacīja pētījuma galvenais autors, doktors Kālvinš Bils no Merdoka Universitātes (Austrālija).
Darbs bija rūpīgs. No 2012. līdz 2022. gadam komanda sekoja skatu pārvietošanās gaitām. Daļu atzīmju, kas bija ieprogrammētas automātiskai atvienošanai, bija jāatrod okeānā — uzdevums nebija viegls.
Rezultātā tika savākts milzīgs datu apjoms — novērojumi tika veikti kopumā 2705 dienas. Šajā laikā tika fiksēti 79 ekstremāli iegremdējumi dziļumā, kas pārsniedz 500 metrus, bet rekords sastādīja 1250 metrus. Lielākā daļa no šiem dziļajiem nirtajiem — 71 — veica skati Jaunzēlandes ūdeņos.
Analizējot datus, pētnieki izdarīja interesantu atklājumu. Izrādījās, ka jaunzēlandes mantas dodas uz dziļumu drīz pēc tam, kad pamet kontinentālo šelfu un iepeld atklātā okeānā. Tajā pašā laikā pati iegremdēšanās izskatās pakāpiena veidā, un skati gandrīz neuzturas maksimālajā dziļumā. Tas liecina, ka viņi neienirst pārtikas dēļ un nevis lai slēptos no plēsējiem. Zinātnieki pieļauj, ka tādējādi milži „nolasīja” Zemes magnētiskā lauka karti.
„Tādējādi viņi var izveidot mentālo karti, kas palīdz viņiem orientēties plašajos, nekas neizceļošajos atklātā okeāna apgabalos,” skaidro Bils.
Lielā dziļumā, kur apkārtējā vide ir stabilāka nekā virsmā, orientēties ir vieglāk. Pēc tādas iegremdēšanās skati pakāpeniski uzpeld un ilgi atjaunojas uz virsmas, pēc tam var pārvarēt vairāk nekā 200 km dažu dienu laikā. Kā jūras dzīvnieki peld tūkstošiem kilometru un nepagurst, var izlasīt šeit.
Kāpēc tad skati pie Peru un Indonēzijas krastiem gandrīz neienirst tik dziļi? Viss ir vienkārši — tur viņiem tas nav nepieciešams. Indonēzijas arhipelāga Radža-Ampat reģionā, piemēram, jūra galvenokārt ir sekla. Savukārt Jaunzēlandē skati dzīvo tieši tajās vietās, kur jūras dibens strauji nogrimst dziļumā, un navigācijas iegremdējumi kļūst par nepieciešamību.
