Stropā medus bites sazinās ne ar skaņu un ne ar gaismu, bet gan ar īpašām dejām.
Deja "vīlēšana" nodod informāciju par virzienu un attālumu līdz pārtikas avotam. Tomēr zinātnieki noskaidroja, ka bites ne tikai seko signāliem — tās salīdzina saņemtos datus ar savām atmiņām un "kartēm" par apkārtni.
Eksperimenti parādīja, ka bites spēj atpazīt neatbilstības apkārtējā vidē un koriģēt lidojumu, ņemot vērā pazīstamus orientierus. Šāds sociālās mācīšanās un individuālās pieredzes apvienojums padara viņu navigāciju elastīgu un efektīvu, pārvēršot dejas sarežģītā komunikācijas formā, kas apvieno simbolus un atmiņu.
Papildu pētījumi atklāja, ka jaunas bites mācās dejot, vērojot pieredzējušus indivīdus, kas apstiprina kultūras zināšanu nodošanas esamību.
Bišu deja ir ne tikai informācijas nodošanas līdzeklis, bet arī daļa no sarežģītas sociālās sistēmas, kas attīstās, pateicoties mācībām un kolektīvai pieredzei. Šis komunikācijas process ierindo bites vienā līmenī ar visinteliģentāk attīstītajiem dzīvniekiem uz planētas.
Atstāt komentāru