Zinātnieki jau sen cenšas saprast, kā Austrālijas emu, Jaunzēlandes kivi, Āfrikas strausi, Dienvidamerikas nandu un kazuāri izplatījās pa planētu, ņemot vērā, ka šie putni nemāk lidot.
Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, senākie paleognātu dzimtas senči bija spējīgi lidot.
Uzskata, ka to līnijas atšķīrās apmēram pirms 160 miljoniem gadu, kad sākās superkontinenta Gondvānijas sabrukums. Tomēr, kā norāda pētījuma galvenais autors K. Uidrigs, tas notika jau ilgi pēc kontinentu sadalīšanās.
Zinātnieki izpētīja litornītu paliekas — senā grupā paleognātu. Ar putna Lithornis promiscuus krūšu kaula skenēšanas palīdzību izdevās noskaidrot, ka tas varēja lidot. Bet kāpēc šo putnu pēcteči zaudēja šo spēju?
Uidrigs norādīja, ka putni parasti zaudē spēju lidot, ja atrod pietiekami daudz pārtikas uz zemes un tajā pašā laikā nesaskaras ar plēsoņu draudiem. Citi eksperimenti parādīja, ka litornītiem uz knābja galiņa varēja būt kaulu orgāns, ar kuru tie ķēra kukaiņus.
Attiecībā uz plēsoņām Uidrigs pieļāva, ka paleognātu senči pārstāja lidot pēc dinozauru izzušanas pirms apmēram 65 miljoniem gadu. Mazajiem zīdītājiem, kas izdzīvoja katastrofā, bija nepieciešams laiks, lai attīstītos par plēsoņām. Tas deva nespējīgiem lidot putniem iespēju pielāgoties.
Pētījuma rezultāti publicēti Royal Society’s Biology Letters.
Atstāt komentāru