Zinātnieki atklāja, ka lēkājošo zirnekļu redze jaunajiem un pieaugušajiem īpatņiem ir praktiski identiska. Un viss būtu labi, ja vien jaunie zirnekļi ir gandrīz 100 reizes mazāki par saviem pieaugušajiem radiniekiem!
Jaunajiem zirnekļiem, tāpat kā pieaugušajiem, ir 4 acu pāri un vienāds fotoreceptoru skaits. Tomēr atšķirība nav skaitā, bet gan izmērā: jo jaunās sugas ir daudz mazākas par pieaugušajiem, tāpēc arī to receptori ir mazāki un vēl ciešāk „iepakojami”. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc pavisam mazie lēkājošie zirnekļi (Phidippus audax) var izsekot un noķert savu upuri tikpat efektīvi kā nobriedušākie sugas pārstāvji.
Pētnieku komanda atrisināja šo mīklu, izveidojot īpašu mikrooftalmoskopu — kas maz atšķiras no instrumenta, ko izmanto acu ārsti, — lai izpētītu lēkājošo zirnekļu redzi. Tas prasīja gadus, lai to īstenotu, bet rezultātā zinātnieki ieguva nepieredzētu skatījumu uz to, kā visi astoņi zirnekļa acis attīstījās no dzimšanas.
Tika atklāts, ka zirnekļiem acīs ir tie paši 8000 fotoreceptoru, kas pieaugušajiem, bet mazākā izmērā. Daudzas no šūnām arī ir cilindriskas formas, lai varētu „iespiest” pēc iespējas vairāk no tām acī un tajā pašā laikā saglabātu spēju atšķirt objektus attālumā. Biologs Džons Tomass Gote no Pitsburgas Universitātes saka, ka cilvēku bērniem nepieciešami 3-5 gadi, lai viņu acis sasniegtu pieaugušo asumu. Savukārt zirnekļi redz tikpat labi kā viņu vecāki, tiklīdz iznāk no ligzdas.
Turklāt ir labi redzams, ka no dzimšanas zirnekļu acis ir daudz lielākas par citiem orgāniem, salīdzinot proporcijas — viss tāpēc, ka tās neaug pārāk intensīvi un ar vecumu, kad galvas daļa palielinās, zirneklim kļūst „tieši laikā”. Tomēr atšķirība tomēr pastāv: piemēram, jaunie zirnekļi redz tumsā sliktāk nekā pieaugušie, jo viņu acīs iekļūst mazāk gaismas. Tāpēc viņi ir nedaudz neveikli kustībās, lai gan paši var meklēt sev pārtiku.
Atstāt komentāru