Ar temperatūras pazemināšanos un gaismas dienas saīsināšanos mājdzīvniekiem biežāk saasinās hroniskas slimības. Kādi pasākumi palīdzēs samazināt riskus pārejas periodā, stāsta veterinārārsts Elena Truseviča.
Viens no iemesliem, kāpēc slimības aktivizējas, ir dzīvnieku kontaktu skaita pieaugums pilsētā. «Palielinās dzīvnieku blīvums: pastaigās un suņu laukumos ir vairāk mājdzīvnieku, daudzi atgriežas no vasarnīcām, bet bezpajumtes dzīvnieki biežāk pulcējas siltās vietās. Tas palielina infekcijas slimību risku,» skaidroja Elena Truseviča.
Papildus blīvumam rudenī bīstama ir pārslodze: peldēšana aukstos ūdeņos, caurvējš un aukstas grīdas provocē miozītus, locītavu slimības un urīnceļu sistēmas slimības. Gaismas dienas saīsināšanās ietekmē hormonālo fonu, bet strauji temperatūras un spiediena svārstības rada slodzi uz sirds un asinsvadu sistēmu. Īpaši ievainojami ir vecāki dzīvnieki, mājdzīvnieki ar hroniskām slimībām, kā arī kucēni un kaķēni.
Visbiežāk rudenī suņiem un kaķiem saasinās artrīti, artrozes, cistīti, miozīti un sirds un asinsvadu slimības. Pieaug arī infekcijas slimību skaits. «Rudenī dzīvnieki biežāk saskaras savā starpā, un viņu imunitāte samazinās — tas palielina inficēšanās risku,» atzīmēja eksperte. Pieaug gadījumu skaits ar «pansiju klepu», helmintozēm un lambliozi.
Pēc Elenas Trusevičas teiktā, rudenī veterinārās klīnikas visbiežāk sastopas ar tipiskām sūdzībām:
aktivitātes samazināšanās, miegainība, apātija, apetītes pasliktināšanās;
sāpīgas sajūtas, klibums, grūtības piecelties pēc atpūtas;
elpas trūkums, klepus vai mudinājumi, kas līdzīgi mēģinājumam izspļaut svešu priekšmetu;
bieža urinēšana, kas saistīta ar nemieru vai sūdzīgu skaņu.
Visi šie simptomi, precizē speciālists, bieži vien ir saistīti ar sezonālām hronisko slimību saasināšanās un organisma pielāgošanos mainīgajiem laikapstākļiem.
Kā aizsargāt mājdzīvnieku
Profilakse prasa kompleksu pieeju. Galvenie ir vakcinācija un pretparazītu apstrāde. Ir svarīgi pasargāt mājdzīvnieku no pārslodzes, izvairīties no ilgstošas saskares ar aukstām virsmām, minimizēt stresu un uzraudzīt uzturu un piekļuvi svaigam ūdenim.
Mājdzīvnieka uztura kaloriju saturs, kas aprēķināts individuāli, ņemot vērā tā fizioloģiskās īpatnības, aktivitātes līmeni, vecumu, dzimumu, turēšanas apstākļus un barības veidu, lielākajā daļā gadījumu neprasa sezonālu korekciju.
«Īpaša uzmanība jāpievērš laikapstākļu un atmosfēras spiediena izmaiņu uzraudzībai, jo strauji svārstības var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu — šādos gadījumos ieteicamas regulāras konsultācijas ar veterināro kardiologu,» stāstīja Elena Truseviča.
Dzīvniekiem ar hroniskām slimībām īpaši svarīgi ir plānotie izmeklējumi un speciālistu konsultācijas pie pirmajām pasliktināšanās pazīmēm.
Suņu īpašniekiem veterinārārsts iesaka uzturēt aktīvu kustību tempu mājdzīvnieka pastaigās, lai novērstu pārslodzi. Tāpat dzīvniekiem, kas turēti brīvā dabā, obligāti jāorganizē siltināta patversme (siltā būda, aizsargāts namiņš), kur dzīvnieks varēs sasildīties, kā arī jānodrošina pastāvīga piekļuve barībai.
«Rūpējieties par mājdzīvnieku tāpat kā par sevi: nodrošiniet tam siltu aizsardzību aukstā laikā, izvairieties no pārslodzes, uzraugiet sabalansētu uzturu un mērenas fiziskās slodzes. Neaizmirstiet par savlaicīgu profilaksi — regulāru vakcināciju un apstrādi pret parazītiem, kā arī plānotajiem izmeklējumiem pie veterinārārsta,» iesaka speciālists.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru